Stenda referātu konkursa studentu grupā 1. vieta: Glomerulārās filtrācijas ātruma ilgtermiņa prognostiskā nozīme pēc akūtas plaušu artērijas trombembolijas

Autori: Valdis Ģībietis¹, Dana Kigitoviča^2,3, Barbara Vītola¹, Sintija Strautmane¹, Andris Skride³

¹Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte

²Rīgas Stradiņa universitāte, Tālākizglītības fakultāte

³Rīgas Stradiņa universitāte, Iekšķīgo slimību katedra

 

Ievads. Pacientiem ar akūtu plaušu artērijas trombemboliju (PATE) un ar samazinātu glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ) intrahospitālā mirstība ir 1,5–7 reizes augstāka, salīdzinot ar normālu nieru funkciju (Monreal, 2006; Kumar, 2012). Datu par palielinātu mirstību ilgtermiņā ir maz, taču tā var sasniegt pat 20% (Ouatu, 2015).

Mērķis. Novērtēt GFĀ ietekmi uz kopējo mirstību ilgtermiņā pēc akūtas PATE.

Hipotēze. Samazināts GFĀ saistāms ar palielinātu ilgtermiņa mirstību.

Metodes. Prospektīvā pētījumā vienā universitātes slimnīcā tika iekļauti secīgi pacienti ar objektīvi apstiprinātu akūtu PATE, reģistrēti demogrāfiskie, hemodinamiskie parametri, blakusslimības, laboratoriskie rādītāji - asins aina, kreatinīns, D-dimēri, troponīns I, nātrijurētiskais peptīds un lipīdi. GFĀ aprēķināts pēc Kokrofta-Golta, MDRD un CKD-EPI formulas. Pacienti apsekoti 90 dienas un gadu pēc notikuma. Statistiskā analīze veikta, izmantojot SPSS 23.0.

Rezultāti. Pētījumā iekļauti 182 pacienti. Kopējā mirstība 90 dienu un gada laikā bija attiecīgi 10,4% un 17,7%. Vienfaktora analīzē statistiski nozīmīgi faktori saistībā ar mirstību bija vecums (73±13 gadi 90 dienās mirušajiem pret 65±17 gadiem izdzīvojušajiem, p=0,032; 73±13 pret 64±16 gada laikā, p=0,010), ļaundabīgs audzējs (52,6% pret 6,1%, p<0,001; 52,0% pret 4,3%, p<0,001), augstāki D-dimēri (p=0,007 un p=0,033) un zemāks augsta blīvuma lipoproteīnu līmenis (p=0,008 un p=0,039), absolūtais GFĀ pēc Kokrofta-Golta (55 pret 83 mL/min, p<0,001; 60 pret 84 mL/min, p=0,001), GFĀ zem 60 ml/min kā kategorisks mainīgais (p=0,002 un p=0,003). Kokrofta-Golta formulas prognostiskā spēja ROC līknē bija augstāka (90 dienās: AUC=0,753; gada laikā: AUC=0,718) nekā CKD-EPI un MDRD formulām.

Daudzfaktoru Cox regresijas analīzē vienīgie neatkarīgie prognostiskie faktori bija ļaundabīgs audzējs (90 dienās: hazard ratio [HR] 17,4, 95% ticamības intervāls [TI] 3,7-80,9, p<0,001; vienā gadā: HR 16,6, 95% TI 4,7-58,8, p<0,001) un GFĀ <60 mL/min pēc Kokrofta-Golta (90 dienās: HR 7,5, 95% TI 1,6-35,2, p=0,011; vienā gadā: HR 5,0, 95% TI 1,4-17,4, p=0,012).

Secinājumi. Pazemināts GFĀ ir prognostisks faktors palielinātai kopējai mirstībai 90 dienu un gada laikā pēc akūtas PATE epizodes.

Stenda referātu konkursa studentu grupā 2. vieta: The analysis of UGT1A1 gene G71R variation role in the development of Gilbert’s syndrome in Latvian population.

Authors: Dmitrijs Rots¹, Jūlija Zavorikina¹, Adele Grasmane¹, Gunta Čerņevska², Linda Gailīte¹

¹Scientific laboratory of molecular genetics, Riga Stradins university, Riga, Latvia.

²Children’s university hospital, Riga, Latvia

 INTRODUCTION

Gilbert’s syndrome (GS) is a recessive disorder, caused by TA insertion in UGT1A1 promoter, which is characterized by unconjugated hyperbilirubinemia (UH). Our previous studies have shown that 80% of UH cases in Latvia could be explained by the (TA)7/(TA)7 genotype, while 20% – by other variations in UGT1A1 andother genes, environmental influence, diet etc. Other GS causing mutations (e.g.G71R) are found almost exclusively in Asian populations, which is the reason why the majority of the European laboratories, including those in Latvia, perform only the TA insertion analysis.

AIM

To analyse the role of G71R variation as a cause of GS and its frequency in Latvian population.

HYPOTHESIS

G71R variation should be included in molecular diagnostic algorithm of GS in Latvia.

MATERIALS AND METHODS

Latvian patients with suspicion of GS, but without homozygous UGT1A1 promoter TA insertion were included into the study (13 patients with genotype (TA)6/(TA)6 and 63 - (TA)6/(TA)7)) and 181 samples from the general population of Latvia were kindly provided by the Genome Database of the Latvian Population. G71R variation's analysis was performed by the PCR-RFLP assay.

RESULTS

The G71R variation’s frequency among the patients with suspicion of GS is 0/13(0%) for patients with (TA)6/(TA)6 genotype and 5/63 (7.9%) for patients with (TA)6/(TA)7 genotype. The variation’s frequency in the general population is 0.0028 (identified in 1 of 181 individuals).

CONCLUSIONS

1. Variation G71R is common among the patients without confirmed GS but with UH among the Latvian population and should be included in GS molecular diagnostic algorithm in Latvia.
2. The frequency of G71R mutation is low in general population of Latvia.

Stenda referātu konkursa studentu grupā 3. vieta: “Paciente ar neirofibromatozi un akūtu perifērās artērijas patoloģiju. Klīniskā gadījuma apraksts.”

Rita Turkina^1,2, Mārcis Gediņš¹, Kaspars Ķīsis¹, Dainis Krieviņš MD^1,2, Jānis Šavlovskis^1,2

1. Latvijas Universitāte
2. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

 

Ievads. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) tika stacionēta sieviete ar nestabilu hemodinamiku, apjomīgu, pulsējošu hematomu kreisajā augšdelmā un kreisās rokas strauju palielināšanos izmēros. Zināms, ka paciente slimo ar neirofibromatozi (incidence – 1 no 3000 indivīdiem).

Ziņojuma mērķis. Demonstrēt PSKUS Asinsvadu ķirurģijas centrā ārstētas pacientes ar retu patoloģiju ārstēšanās gaitu un rezultātu.

Metodes. Tiek analizēta pacientes ārstēšanas gaita, lai iegūtos rezultātus salīdzinātu ar ārvalstu kolēģu pieredzi.

Rezultāti. Iestājoties pacientes vispārējais stāvoklis smags; lokāli – kreisā roka izteikti tūskaina ar maksimālo apkārtmēru līdz 60 cm. Datortomogrāfijas angiogrāfijā pierāda  aktīvu ekstravazāciju no kreisās brahiālās artērijas pseidoaneirismas.

Pēc vitālām indikācijām veic operāciju, kuras laikā konstatē, ka audi izteikti trausli, tādēļ artērijas rekonstrukciju veikt neizdodas. Hemostāzi panāk, artēriju un apkārtējos audus cauršujot un liģējot.

Nākamajā dienā pacientes vispārējais stāvoklis atkārtoti regresē – pastiprinās anēmija, un novēro pieaugošu hematomu kreisā augšdelma pseidoaneirismas ložā. Pēc vitālām indikācijām veic kreisās rokas eksartikulāciju pleca locītavas līmenī.

Piektajā pēcoperācijas dienā konstatē atkārtotu asiņošanu. Veicot brūces revīziju, evakuē 2,5 l asiņu no kreisās paduses rajona; veic hemostāzi.

Pēc sekojošas 10 dienu ārstēšanās stāvoklis atkārtoti regresē. Angiogrāfiski vizualizē a. subclavia zaru multiplas pseidoaneirismas,; tās un a. subclavia sin. endovaskulārā ceļā okludē.

Vienlaikus konstatē masīvu hemokoagulotoraksu un kreisās plaušas saspiedumu. Veic torakocentēzi, pa drenu izvadot 1 litru asiņu, un sekojoši – pleiras dobuma ķirurģisku sanāciju. Evakuē 500 ml recekļu.

Turpmāk pacientes stāvoklis būtiski uzlabojas, un paciente tiek izrakstīta. Mēnesi pēc izrakstīšanās pacientes vispārējais stāvoklis ir apmierinošs, brūces sadzijušas primāri, un paciente aktīvi veic rehabilitācijas pasākumus.

Literatūrā atrodami četri gadījumi, kuros neirofibromatozes pacientiem plīsusi brahiālās artērijas aneirisma. Divos gadījumos pacientes mirušas no asiņošanas ligatūru apvidū vēlīnajā pēcoperācijas periodā; vienā gadījumā roka amputēta; savukārt vēl vienā – izdevusies veiksmīga artērijas rekonstrukcija ar autovēnas transplantātu.

Secinājumi. Neraugoties uz ierobežotu pieredzi  neirofibromatozes pacientu ārstēšanā,PSKUS pielietotās ārstniecības metodes nodrošinājušas veiksmīgu iznākumu un  ārvalstu kolēģu pieredzei līdzvērtīgu rezultātu.

Stenda referātu konkursa rezidentu grupā 1. vieta: Association between variants of KCNE1 gene and atrial fibrillation

Irina Rudaka¹, Dmitrijs Rots¹, Arturs Uzars¹, Ina Audze², Oskars Kalejs³, Linda Gailite¹

¹Riga Stradiņš University, Scientific Laboratory of Molecular Genetics, Riga, Latvia

²Madona Hospital, Madona, Latvia

³Pauls Stradiņš Clinical University Hospital, Riga, Latvia

 

Introduction. Atrial fibrillation (AF) is the most common arrhythmia. Recently an evidence from multiple studies indicated that AF is resulting from interaction between previously known risk factors and genetic background. Variations in genes which encodes ion channels and structural proteins of the heart modulate risk of AF occurence.

Aim. To investigate the association between two variantions (rs1805127, rs1892593) of KCNE1 gene and risk of AF development.

Hypothesis. Risk of AF development is modulated by presence of KCNE1 genetic variants rs1805127 and rs1892593.

Material and methods. We enrolled 160 non-valvular AF patients and 105 individuals with no history of AF into the study. Patients clinical data was obtained from interview and medical records. Variations rs1805127 and rs1892593 genotyping were performed by PCR-RFLP assay.

Results. Age (cases vs. controls = 63.1 vs. 58.3 years, p<0.001), body mass index (BMI) (31.3 vs. 29.0 kg/m², p=0.002)  and gender distribution (males in case goup vs. males in control group = 66.1% vs. 40.3%, p<0.001) varried significantly between case and control groups. Genetic variant rs1805127 was associated with AF development in additive (GG>GA>AA OR=1.46, 95%CI=1.01-2.1, p=0.042) and dominant (GA+AA>GG OR=1.76, 95%CI=1.065-2.92, p=0.028) models of inheritance. To exclude effect of multiple covariates, we performed adjustment analysis and included age, gender, body mass index, presence of coronary heart disease, hypertension, cardyomyopathy, thyroid disease, chronic kidney disease, chronic obstructive lung disease in the regression equation. After adjusment, association remained signifficant with exception for BMI - additive (GG>GA>AA OR=1.5 95%CI=0.86-2.62, p=0.157) and dominant (GA/AA>GG OR=1.6, 95%CI=0.9-2.83, p=0.110) models. No association was found between second variation rs1892593 and risk of AF.

Conclusions.

 1.Possible association of KCNE1 rs1805127 and risk of AF development needs to be investigated further.

2. No association between KCNE1 rs1892593 and risk of AF was observed in our study.

Stenda referātu konkursa rezidentu grupā 2. vieta: "Gripas vakcinācija VSIA BKUS darbiniekiem 2016. gadā, salīdzinājums ar vakcinācijas biežumu 2014., 2015. gadā."

 Autore - Eva Grudule, Rīgas Stradiņa Universitātes Tālākizglītības fakultāte, pediatrijas 2. studiju gada rezidente

Darba vadītāja – docente Dace Zavadska, Rīga Stradiņa Universitāte, BKUS pediatrs - infektologs 

Ievads. Pasaules Veselības Organizācijas dati liecina, ka katru gadu pasaulē smaga slimības norise ir 3 līdz 5 miljoniem cilvēku, kuri inficējušies ar gripu. Eiropā katru gadu saslimst aptuveni 5-20% no populācijas.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka visaugstākā saslimstība ar gripu Latvijā reģistrēta bērniem vecumā no 0-14 gadiem.

Ņemot vērā darba apstākļus, veselības aprūpes speciālistiem ir paaugstināts risks saslimt ar gripu un sekojoši nodrošināt ierosinātāja transmisiju uz slimības vai medikamentu novājinātiem pacientiem.

 

Darba mērķis. Noskaidrot gripas vakcinācijas biežumu Bērnu klīniskās Universitātes slimnīcas darbiniekiem 2016. gadā – pēc tēmas aktualizēšanas darbinieku vidū, vakcinēšanas taktikas maiņas, un salīdzināt iegūtos datus ar vakcinācijas biežumu darbiniekiem 2014., 2015. gadā.

 

Hipotēze. Aktualizējot nepieciešamību darbinieku vakcinācijai pret gripu, publiskojot datus par darbinieku nelielo aktivitāti vakcinēties iepriekšējos gados, kā arī padarot vakcināciju pieejamāku – pieaug gripas vakcinācijas aptvere slimnīcas darbinieku vidū.

 

Metodes. Retrospektīva datu analīze, apkopojot nodaļu un vakcinācijas kabineta sniegtos datus par vakcinētajiem darbiniekiem BKUS 2014.- 2016. gadā, salīdzinājums ar kopējo darbinieku skaitu, kā arī salīdzinājums starp struktūrvienībām, amatiem, vecuma grupām. Literatūras apskats, datu apstrādes statistiskās metodes.

 

Rezultāti. 2016. gadā vakcinēto darbinieku skaits būtiski pieaudzis – sasniedzot 19,41% (2014. gadā - 6,21%, 2015. gadā – 8,57% no kopējo darbinieku skaita).

Pieaudzis vakcinēto darbinieku skaits arī nodaļās, kur stacionēti bērni ar augstu risku saslimšanas gadījumā (piem, ITN 2015.g.- 13,73%, 2016.g.- 29,41%, hematoonkoloģijas nodaļā – 2015.g. – 7,78%, 2016.g. – 20,00%).

 

Secinājumi.

1. Informējot darbiniekus par vakcinācijas nepieciešamību, kā arī padarot vakcināciju pieejamāku nodaļās –  vakcinēto darbinieku skaits BKUS 2016. gadā palielinājies vairāk kā divas reizes (līdz 19,41%).

2. Lielākā vakcinācijas aptvere starp amatiem bijusi rezidentiem - 2016. gadā sasniedzot 49.54% no BKUS rezidentu skaita.

3. Zema ir vakcinācijas aptvere grupā virs 60 gadu vecuma (vakcinējušies mazāk kā 10% no darbiniekiem šajā vecuma grupā).

Stenda referātu konkursa rezidentu grupā 3. vieta: Audzēju infiltrējošo limfocītu ietekme uz neoperabla ne-sīkšūnu plaušu vēža pacientu vidējo dzīvildzi

Autori - Sigita Hasnere^{1, 2}, Agita Jukna^{2, 3}, Gunta Purkalne^{1, 2}, Jurijs Nazarovs^{2, 3}

¹Latvijas Universitāte

²Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

³Rīgas Stradiņa universitāte

 Ievads: Neskatoties uz diagnostikas un terapijas iespēju uzlabošanos plaušu vēzis joprojām ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem pasaulē. Ļaundabīgie audzēji veido savu mikrovidi, kas sastāv no audzēja šūnām, endotēlija, stromas un imūnām šūnām. Pēdējo gadu laikā par pētījumu objektu kļuvuši audzēju infiltrējoši limfocīti (AIL), jo pierādīts, ka imūnās sistēmas šūnas var ietekmēt audzēja attīstību, kā arī tā klīnisko gaitu. Augsta AIL klātbūtne ietekmē audzēja progresiju un pacienta iznākumu.

 Mērķis: NoteiktAIL ietekmi uz vidējo dzīvildzi pacientam ar neoperablu ne-sīkšūnu plaušu vēzi (NSŠPV).

 Materiāli un metodes: Retrospektīvā pētījumā tika iekļauti neoperabli pacienti ar histoloģiski apstiprinātu NSŠPV diagnozi laika periodā par 2015. gadu, kas bija saņēmuši ķīmijterapiju.AIL tika vērtēts biopsiju vai operāciju materiālā. AILtika definēts kā intensīvs (≥50%) vai neintensīvs (<50%). Dati par onkoloģiskiem pacientiem tika iegūti no Slimību profilakses un kontroles centra un analizēti ar SPPS v.18.

 Rezultāti: Kopumā tika identificēts 21 pacients ar neoperablu NSŠPL. Pētāmajā grupā ietveri 67% (n=14) vīrieši un 33% (n=7) – sievietes.Pacientu vidējais vecums bija 63,2 ± 9,8 gadi. II stadiju diagnosticēja 9% (n=2) pacientu, III stadiju - 67% (n=14), bet IV stadiju - IV - 24% (n=5). Histoloģiskie tipi ietvēra 24% (n=5) adenokarcinomas gadījumus, 38% (n=8) – plakanšūnu vēzi un 38% (n=8) nespecifisku ne-sīkšūnu vēzi. Visi pacienti saņēma ķīmijterapiju. Sekojošu staru terapiju saņēma 38% (n=8). Vidējā dzīvildze pacientiem ar neintensīvu AIL bija 12 ± 3 mēneši salīdzinot ar14,6 ± 2,8 mēnešiem pacientiem ar intensīvu AIL klātbūtni (p=0,836).

 Secinājumi: Neoperabla ne-sīkšūnu vēža pacientiem ar intensīvu audzēju infiltrējošo limfocītu klātbūtni vidējās dzīvildzes rādītāji bija ar tendenci būt labākiem nekā pacientiem ar neintensīvu limfocītu infiltrāciju, tomēr nesasniedza statistisku ticamību.