Drukāt

In memoriam

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras

Aizsaules dārzos vēl gribētos rast…

Raudiet par liepu, kam nolauzta pazare,

Mani vairs ievainot nespēj nekas.

/Ārija Elksne/

In memoriam

Anda Dauvarte (dzim. Karlsone), MD

27.08.1932 Rīgā – 22.05.2018 Rīgā, apbedīta Trikātā

Ērika De Long (dzim. Cielēna), MD

14.10.1925 Rīgā – 6.05.2017 Klīvlandē, OH (Ohaijo, ASV)

Ilze Vija Kalniņš (dzim. Slanķis), MD

24.09.1940 Rīgā, Latvijā – 17.05 2016 Toronto, Kanādā

Jānis Viliberts Kļaviņš, MD

06.05. 1921. Rugājos, Latvijā – 11.02. 2018 Ņujorkā, ASV

Nina Maslow Kowal, MD

23.10.1919 Krievijā – 5.03.2017 Palmspringsā, CA (Kalifornija, ASV)

Vilis Kurmis, MD

15.08.1922. Strenčos, Latvijā – 26.11.2016. Mineapolisa, MN (Minesota, ASV)

Konrāds Lubavs, MD

11.11.1931 Cēsīs – 15.07.2018 Kalamazū, (Mičigana, ASV)

Gaida Maile-Rimša (dzim. Rone), DDS

15.08.1920 Rīgā – 22.03.2018 Ikšķilē, Latvijā

Silvija Matthews (dzim. Pēterjāne), MD

23.03.1924 Rīgā – 6.11.2017 Fountain Hills, AZ (Arizona, ASV)

Marina Ozola (dzim. Zeilers), DDS

30.12.1917 Petrozavodskā –31.01.2019 Vermonā

Andris Ritmanis, MD

16.02.1926. Rīgā – 17.08.2018 Losandželosā, ASV

Mirdza Rozenbachs (Volrāte), MD

25.08.1924. Rīga – 19.09.2018 Eskilstūnā Zviedrijā

Aivars Slucis, MD

21.07.1938 Rīgā – 1.03.2017 Chaska, MN (Minesota, ASV)

Eduards Upenieks, MD

10.12.1920., Vārkavā, Latvijā – 6.10.2017. Toronto, Kanādā

Rasma Vitrunga, MD

15.09.1922. Rīgā – 6.09.2017. North Riverside, IL (Ilinoisa, ASV)

Māra Zalcmane dz. Kundziņa. DDS

21.09.1916. Krievija, Orenburga - 8.01.2017 Zviedrija

Marija Zariņš Pascuzzi, DDS

2.02. 1922 – 19.12. 2017 Bluefield, Rietumvirdžīnija, ASV

Brigita Agne Weaver (dzim. Mērcs), MD

25.02.1939 Rīga – 15.07.2018 Toronto Kanāda

 

 

Drukāt

Pieminot Jāni Vilibertu Kļaviņu (1921.06.05.- 2018.11.02.)

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Mūžības ceļos šajā pavasarī devies dziedošs ārsts un ārstējošs mūziķis. Jānis V. Kļaviņš ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, pasaulslavens vēža pētniecības speciālists. Tai pašā laikā viņš arī vokālās mākslas Meistars. Dzimis Latvijā 1921. gada 6. maijā Rugājos. Latvijas brīvvalsts jaunības gadi: darbošanās Rugāju pagasta mazpulku un jaunsargu rindās, sportošanas panākumi vieglatlētikas disciplīnās, šaha uzvaras Bauskas pilsētas komandas sastāvā, vijoles spēle ģimnāzijas orķestrī. Trimdā devās 23 gadu vecumā. Pasaules mēroga medicīnas un mūzikas autoritātes apliecina, cik spoži visus svešumā aizvadītos gadu desmitus mirdzējusi dr. Kļaviņa zvaigzne. Ar 1950. gadu spoža kamerdziedoņa un izcila ārsta - medicīnas zinātnieka profesionālā darbība izvērtās ASV. Kopš 1963. gada līdz pensijai Jānis Kļaviņš bija Ņujorkas pavalsts Kolumbijas un Kornela universitātes profesors. Bijis arī LĀZA biedrs. Apbrīnojams ir J. V. Kļaviņa zinātnisko konferenču un koncertdarbības vēriens. Tas aptver gan ASV, Kanādas, Venecuēlas un Eiropas, gan Austrālijas, Japānas, Ķīnas, pat Āfrikas kultūras centrus. Nesavtīga ir bijusi arī viņa palīdzība Latvijas ārstiem, īpaši jau onkologiem. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas sūtījis kolēģiem desmitiem saiņu ar medicīnas literatūru un aprīkojumu, palīdzējis daudziem viņu profesionālajā izaugsmē.

Jānis Viliberts Kļaviņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, ko viņam 2001. gada 13. jūnijā pasniedza Vaira Vīķe-Freiberga, savā uzrunā augsti novērtējot izcilo cilvēku. „Jānis Viliberts Kļaviņš ir izcils divos pilnīgi atšķirīgos laukos, un tā ir ļoti reta parādība, ka cilvēkam mūža gaitā izdodas sasniegt virsotnes gan medicīnas praksē un pētniecībā, onkoloģijas dažādu jaunumu atklāšanā un pielietošanā, kas vien jau ir izcils sasniegums pats par sevi — neskaitāmas zinātniskās publikācijas, grāmatas, starptautiski atzīts izcilības sniegums savā laukā, bet tāpat pazīstam izcilo doktora Jāņa Kļaviņa basa, baritona sniegumu, viņa īpašās pūles ar savu skaisto balsi iepazīstināt gan latviešu, gan citu tautu sabiedrību ar latviešu komponistu vokālās mākslas skaņdarbiem. Ja nebūtu viņa izcilo sasniegumu zinātnē, droši vien ar to arī būtu pieticis, lai viņš būtu ordeņa cienīgs. Apsveicu viņu par to, ka viņš tik skaisti un arī cilvēku dzīvībām tik nozīmīgi ir nesis Latvijas vārdu pasaulē, gan iepazīstinādams ar latviešu mūzikas skaņdarbiem, gan veikdams tādu prakses un pētniecības darbu, kas ir paildzinājis mūžu daudziem smagi slimiem cilvēkiem. Paldies par jūsu sniegumu latviešu tautai!”

Vēl 2017. gadā ar lielu Kļaviņu ģimenes atbalstu iznāca muzikologa, profesora Oļģerta Grāvīša sastādīta grāmata Jānis V. Kļaviņš- zinātnē, mūzikā, dzīvē. Nu gan grāmatas autors, gan tās galvenais varonis ir atkal satikušies.

Drukāt

Eduarda Upenieka piemiņai

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EDUARDS UPENIEKS -Ārsts, medicīnas doktors, sabiedrisks darbinieks

1920.gada 10. decembris, Vārkava, Latvija -2017. gada 6.oktobris Toronto, Kanāda

Dzimis Vārkavas pagasta Šķilteros Preiļupes krastā pie ietekas Feimankā, vietā, kurā dzimis arī viņa tēvs Ignats Upenieks. Māte Marija Strode nākusi no Litiniškām. Eduards bija jaunākais bērns ģimenē, kurā jau auga 16 gadus vecais brālis Aloizs, 10 gadus vecā māsa Paulīne un 2 gadus vecākā  māsa Monika. Māsiņa Agnese un brālis Jānis bija miruši bērnībā.

Mācības uzsācis 1928. gadā Desetniekos – Ančkinu četrklasīgajā pamatskolā. Mācījies Preiļu pamatskolā (1933 – 1935). 1935. gadā Eduards Upenieks iestājās Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, kuru pabeidza 1940. gadā un saņēma 1. šķiras apliecību ar tiesībām iestāties universitātē.

1940. gadā Eduards Upenieks iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Nāca 1941. gads un Eduards Upenieks Rīgu atstāja un atgriezās dzimtajās mājās Šķilteros. Līdz mobilizācijai vācu armijā Eduards Upenieks strādāja par skolotāju Preiļu pamatskolā (1940 – 1944). Tuvojās fronte un Eduards Upenieks 1944. g. iesaukts pretgaisa aizsardzības izpalīgu dienestā, kara beigās nonācis Tirolē, Austrijā. No 1945. g. dzīvojis Romā, Romā sācis studēt medicīnu, bet vēl nepabeidzis studijas, 1950. gadā izceļoja uz Kanādu. Atgriezās Eiropā un  pabeidza Salamankas universitāti Spānijā (1953).

Romā Gregora universitātē beidzis speciālu kursu filozofijā un ētikā. Triju gadu laikā tos pabeidzis, Eduards ieguva Pija XII sudraba medaļu – augstāko uzslavas balvu, kas paredzēta šī kursa labākajiem absolventiem. 1954. gadā Eduards Upenieks atgriezās Kanādā, strādājis slimnīcā, no 1956. g. līdz 1991. g. ģimenes ārsts Toronto. No 1964. g. Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes un valdes loceklis, 1971. - 1973. g. vadījis apvienības kultūras nozari. Darbojies Toronto latviešu koncertapvienībā, katoļu draudzē. Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedrs, arī LĀZA Kanādas kopas valdes loceklis astoņdesmitajos gados.  1985. g. ar Kanādas valdības atbalstu nodibinājis bezpeļņas iestādi - veco ļaužu mītni Kristus dārzs.

1972. gadā Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā norīkoja Dr. E. Upenieku par latviešu goda konsulu Kanādā. Konsula pienākumus viņš veica līdz 1988. gada martam.

Par nopelniem cilvēces labā Apbalvots ar Pāvesta Pija XII sudraba medaļu, Vatikāna krustu Pro Ecclesia et Pontifice.

Finansiāli atbalstījis sava dzimtā novada Preiļu muižas kapelas restaurācijas darbus un atsevišķu Itālijas renesanses mākslinieku darbu kopiju izgatavošanu un eksponēšanu atjaunotajā kapelā, par ko saņēmis Preiļu goda pilsoņa nosaukumu un goda zīmi 2006. gadā. Sniedzis personisku palīdzību Preiļu iedzīvotāju ārstēšanā. 

Rudens lapu zelts, kas vienāds gan Kanādā, gan Latvijā, nu klās Eduarda Upenieka atdusas vietu.

Drukāt

Mūžībā devusies Rasma Laura Vitrungs

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Aiz katra paliek dzīve
Un pasacītais vārds,
Bet atmiņas tik dārgās
Sirds ilgi saglabās.

Dr. Rasma Laura Vitrungs ( Vītols) dzimusi 1922.g. 15 septembrī Rīgā, aizgāja mūžībā trešdien,  2017.g. 6 septembrī  North Riverside, IL  apglabāta Oakridge kapsētā. Bijusi ķirurģe Ilinojā, LĀZA biedre.  

Piemiņu glabās meitas:  Daina Vitrunga, Silvija Baumane un Ingrida Robežniece

Mazbērni: Aiva un Jana Ieviņas, Laila un Kārlis Baumanis, Lara un Gunnars Robežnieki

Radi un draugi.

 

Drukāt

Mūžībā aizgājusi mecenāte Aina Galēja Dravniece

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

2013. gada 3. decembrī Mineapolē (ASV) 88 gadu vecumā savās mājās mūžībā aizgājusi mecenāte, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere, ilggadēja Latvijas jaunatnes izglītības veicinātāja Dr. Aina Galēja Dravniece.
Aizgājēja dzimusi 1925. gada 14. aprīlī Rīgā ārsta Jūlija Galēja ģimenē. 1941. gadā padomju okupācijas vara atņēma Ainai tēvu, izsūtot viņu uz Sibiriju, bet 1944. gada vasarā Aina kopā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kad Latvija atguva neatkarību, A. Galēja Dravniece jutās par vecu, lai atgrieztos dzimtenē un tiešā veidā iesaistītos valsts atdzimšanas darbos. Viņa nolēma piedalīties atjaunotās Latvijas veidošanā, atbalstot Latvijas studentu iespējas mācīties un iegūt pieredzi ārzemēs.
Pēc profesora Pauļa Lazdas ierosmes un ar Dr. Ainas Galējas financiālu atbalstu 1992. gadā tika izveidota stipendiju programma divu sēmestŗu mācībām Viskonsinas Universitātē Oklērā. Tās absolventu skaits pārsniedz 50, savukārt kopējais stipendiju apjoms lēšams vairāk nekā pusmiljona ASV dolaru apmērā. Parallēli Latvijas jauniešu studiju atbalstam Viskonsinas universitātē Dr. Galēja vairākus gadus sekmēja Viskonsinas studentu mācības Latvijas Universitātē un ziedoja tai mācībgrāmatas.
Bez iepriekš minētām programmām deviņdesmito gadu sākumā Dr. Galēja izveidoja stipendiju programmu Latvijas jaunajiem ārstiem un pētniekiem, financiāli atbalstot viņu studijas un tālākizglītību dažādās Eiropas un ASV slimnīcās, klīnikās vai institūtos.
2005. gadā ar Dr. Galējas financiālu atbalstu tika izveidota stipendiju programma Latvijas patoloģijas rezidentiem. Dr. Galēja ir autore arī Amerikas Latviešu apvienības un Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības pārvaldītai Latvijas Okupācijas mūzeja stipendijai, kas vairāku gadu gaŗumā pavērusi iespēju Amerikas latviešu jauniešiem atgriezties savu senču dzimtenē.
Vienkāršība, labsirdība un milzu dāsnums ir visbiežāk minētie vārdi, ko saka Ainas pazinēji. 2001. gadā Dr. Galējai tika piešķirts Latvijas Triju zvaigžņu ordenis, 2006. gadā – „University of Wisconsin – Eau Claire Honorary Alumnus Award”.
2010. gada 25. septembrī Latvijas Universitāte Dr. Galējai piešķīra godabiedres nosaukumu. Dr. Galēja bijusi ne vien dāsna mecenāte, bet arī aktīva dalībniece Mineapoles latviešu ev. lut. draudzē, Akadēmiskajā kopā u.c. organizācijās, ilggadēja žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redakcijas kollēģijas locekle.
Sit tibi terra levis

FOTO:  Aina Galēja Dravniece

Vairāk rakstu...