Jaunie ārsti Latvijas medicīnas notikumos

Īsumā: Tuvojoties gadu mijai, rodas vēlme pārskatīt aizvadītajā gadā padarīto un izvirzīt jaunus mērķus. Šogad daudz tika diskutēti un risināti aktuāli jautājumi medicīnas aprūpē, kas skar arī jaunos ārstus un īpaši rezidentus, piemēram, 2018. gadā Veselības ministrijas plānotais algas pieaugums medicīnas personālam, kurš tieši skars arī rezidentus. Līdz ar nozīmīgām izmaiņām bieži vien tiek pārdomāts un runāts arī par nozarē strādājošajiem, to pienākumiem, darba nozīmi un noslodzi. 

Šajā rakstā akcentēsim tieši ārstu rezidentu. Rezidenti ir būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas savā ikdienā nodrošina lielu daļu praktiskā darba ārstniecības iestāžu nodaļās un ikdienā pieņem atbildīgus lēmumus par pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu. Tādēļ maldīgs ir uzskats, ka rezidenti ir tikai studenti un savu ikdienu pavada mācoties, sekojot līdzi atbildīgajam ārstam, strādā bez būtiskas piepūles un nenes atbildību. Ministru kabineta noteikumi Nr. 685 par rezidentūras finansēšanu un organizēšanu nosaka, ka katram rezidentam mēnesī jānostrādā pilna darba slodze (tai skaitā 48 dežūru stundas), papildus tiek piedāvāta apmaksāta 24 stundu dežūra. [1] Šādā modelī netiek pārkāpts ne Darba likums, ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes Darba laika direktīva 2003/88/EK, kas nosaka minimālās drošības un veselības prasības darba laika organizēšanai [2]. Kā piemēru Darba laika direktīvas noteikumiem var minēt nostrādāto stundu skaitu nedēļā, kas nedrīkst pārsniegt 48 stundas nedēļā (ieskaitot virsstundas), taču zināms, ka realitātē nostrādāto stundu skaits bieži vien ievērojami pārsniedz šo definēto lielumu. Atbilstoši jau iepriekš minētajai direktīvai darbiniekam jānodrošina vismaz 24 stundu nepārtraukta atpūta vienu reizi 7 dienās, kā arī regulāri pārtraukumi darba laikā, ja darba laiks pārsniedz 6 stundas, ko pašreizējie rezidentūras noteikumi nepārkāpj. Skatoties virspusēji, var rasties iespaids, ka rezidentūras jautājumos dokumenti ir sakārtoti un mācības skaidri definētas. 

Tomēr realitāte un šī gada notikumi medicīnas nozarē, piemēram, ģimenes ārstu streiks, kurā bija plānots iesaistīt rezidentus, lai viņi daļēji veiktu ģimenes ārstu pienākumus, parāda, ka rezidentūra Latvijā ir vēl tālu no ideāla, ko mēs vēlētos redzēt. Latvijā jauno ārstu apmācība caur rezidentūras procesu ir salīdzinoši jauna, bez izveidotām tradīcijām ar stingri nemainīgu rezidentu apmācības sistēmu. Pašlaik esam pārmaiņu posmā, kad daudz varam paveikt, lai rezidentūru Latvijā pilnveidotu un uzlabotu. Latvijā veidojas jauno ārstu paaudze, kas vēlas aktīvi piedalīties rezidentūras organizēšanas un kvalitātes uzlabošanā. Nozīmīgi soļi jau ir sperti – lielākajās Rīgas universitāšu slimnīcās ir izveidojušās rezidentu aktīvistu grupas, kuras aktīvi strādā ar rezidentūras problēmjautājumu risināšanu lokāli slimnīcas mērogā. Iedvesmojoties no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rezidentu padomes, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā 2016. gada nogalē tika izveidota Rezidentu padome, kuras galvenais mērķis ir risināt ar rezidentūras kvalitāti un tiesībām saistītos jautājumus. Divu gadu laikā Padome ir attīstījusies par visu specialitāšu rezidentu pārstāvētu institūciju, kura sadarbojas ar rezidentiem, rezidentūras organizatoriem un slimnīcas vadību. Īsajā pastāvēšanas laikā apzināti daudzi nozīmīgi problēmjautājumi, piemēram, par rezidentūras finansēšanu, kvalitāti, nostrādāto darba stundu skaitu, uzņemšanas procesu un citiem, kā arī pieņemti būtiski lēmumi ar rezidentūru saistīto procesu uzlabošanai. Šajā gadā notikušas arī pārmaiņas Latvijas Jauno ārstu asociācijā (LJĀA), kurā šovasar tika ievēlēta jauna valde 9 cilvēku sastāvā, pārstāvot visas klīniskās universitātes slimnīcas, šādā veidā nodrošinot plašāku viedokļu apmaiņu. Latvijas Jauno ārstu asociācija ir organizācija, kura izveidota 2003. gadā, un tās pamatmērķis ir sniegt vispusīgu palīdzību jauno ārstu problēmu risināšanā, ietverot kvalitātes, finansēšanas, tiesību un citus jautājumus. Skaidrs, ka veicamo darbu saraksts ir milzīgs, tomēr soli pa solim strādājam, lai virzītos uz mērķi – labāku rezidentūras kvalitāti un atbilstošu finansējumu nozarei, īpaši atalgojumam. LJĀA darbībā vēlamies ievērot godīguma, kvalitātes principus un konstruktivitāti. Kā arī uzskatām, ka nepieciešams veicināt sadarbību un viedokļu apmaiņu ar kolēģiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Šī gada oktobra beigās LJĀA valdes pārstāvji apmeklēja ikgadējo Eiropas Jauno ārstu Ģenerālo asambleju, kura apvieno jauno ārstu pārstāvniecības visā Eiropas Savienībā. Tikšanās reizē tika risināti jautājumi par jauno ārstu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā pēc rezidentūras pabeigšanas, par izdegšanu un depresiju jauno ārstu vidū, kā arī tika apspriestas katras valsts asociācijas aktualitātes pēdējā pusgada laikā. Pēc dzirdētā un redzētā secinām, ka Latvija ir vienā no sliktākajām pozīcijām Eiropas Savienībā. Citu valstu kolēģi bija šokēti par Latvijas ārsta atalgojuma apmēru un darba apjomu mēnesī. Vienojāmies par ciešāku sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kur jauno ārstu asociācijas aktīvi iesaistās ar veselības aprūpi saistīto jautājumu risināšanā un izdevusies veiksmīga sadarbība ar valsts lēmējvaru. Lai efektīvāk pārstāvētu mūsu biedrus un precīzāk izprastu Latvijas jauno ārstu finansiālo stāvokli, noslodzi, kā arī jautājumus, kas mūsu pārstāvētos biedrus satrauc visvairāk, Latvijas Jauno ārstu asociācija veica aptauju, kuras rezultāti ir apkopoti un tiks atainoti turpmāk rakstā. Iegūtie dati tika prezentēti arī LJĀA 2017. gada 1. decembra kopsēdē. Aptauja tika veikta elektroniskā formā 2017. gada vasarā un rudenī. Kopā aptaujā piedalījušies 418 respondenti, 76,6% (n = 320) sievietes, 23,4% (n = 98) vīrieši (skat. 1. attēlu). Aptuveni 79,9% respondentu vidējais vecums bija 26–30 gadi, 7,4% bija jaunāki par 25 gadiem, savukārt 11,5% bija vecumā no 31 līdz 35 gadiem. Vecuma sadalījums atbilst paredzētajam, jo lielākā daļa ārstu rezidentūru pabeidz līdz 30 gadu vecumam. No aptaujātajiem 53,1% (n = 222) bija 1. un 2. gada rezidenti, 36,1% (n = 151) 3. līdz 6. gada rezidenti, kā arī 10,8% (n = 45) bija rezidentūru pabeiguši vai vēl neuzsākuši ārsti. Dati atspoguļo, ka lielāka aktivitāte anketas aizpildīšanā ir tieši starp jaunākajiem kolēģiem (skat. 2. attēlu). Vairāk atbilžu iegūtas no visplašāk pārstāvētajām rezidentu specialitātēm, tādām kā ģimenes medicīna – 11,2% (n = 47), internā medicīna – 11% (n = 46), anestezioloģija, reanimatoloģija – 9,8% (n = 41), līdzīgi arī pediatrijas un ķirurģijas specialitātēs. Maza aktivitāte vērojama neatliekamās medicīnas palīdzības ārstu specialitātē, kas pēc skaita ir salīdzinoši liela, bet aptaujā piedalījušies vien 14 respondenti, kas veido 3,3% no kopējā skaita. Jauno ārstu vidū tikai 26,6% (n = 111) ir 1–2 apgādājamie, bet vairāk par diviem ir tikai 1,7% (n = 7). Atzīmējams, ka vairākumam rezidentu – 71,8% (n = 300) – apgādājamo nav. Tas iezīmē demogrāfiskās krīzes jautājumu. Iespējams, tas, ka lielākai daļai jauno ārstu vecumā līdz 30 gadiem nav bērnu, saistāms gan ar rezidentu finansiālo stāvokli, gan vēlmi veidot karjeru un nepazaudēt esošo darbavietu. Apskatot jauno ārstu darbavietu skaitu, redzams, ka 80,9% (n = 342) strādā vairāk nekā vienā darbavietā, no tiem 42,8% (n = 179) strādā vismaz 3 darbavietās (skat. 3.  attēlu). Kā biežākā pamata darbavieta rezidentiem ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Savukārt kā biežākās papildu darbavietas tiek norādītas privātās iestādes, Rīgas Stradiņa universitāte un citas institūcijas (skat. 4. attēlu). Šie dati arī skaidri atspoguļo, ka rezidentiem ir būtiska loma ne tikai slimnīcas ikdienas darba nodrošināšanā, bet arī jauno studentu izglītošanā un pacientu aprūpes nodrošināšanā privātajā sektorā. Tomēr būtiskāk ir vērtēt ne tikai darbavietu skaitu, bet tieši nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Līdz 300 stundām mēnesī strādā aptuveni 81,1% (n = 339) respondentu, tikai 18,9% (n = 79) strādā līdz 190 stundām mēnesī, 14,6% (n = 61) strādā pat vairāk nekā 300 stundas (skat. 5. attēlu). Tas parāda, cik patiesībā rezidenti ir noslogoti, šāds darba stundu skaits ne tikai pārkāpj iepriekš minēto Eiropas Parlamenta direktīvu, bet arī fiziski un emocionāli nogurdina cilvēkus, kas rada bažas par darba un rezidentūras studiju kvalitāti. 

Rezidenti tik ievērojamu stundu skaitu reti izvēlas strādāt labprātīgi. Latvijā visbiežāk zemā atalgojuma dēļ, lai spētu nopelnīt ikdienai nepieciešamos uzturlīdzekļus un turpināt mācību procesu, jaunie ārsti un rezidenti ir pārslogoti. Jauno ārstu alga rezidentūrā ir noteikta MK noteikumos Nr. 685 (Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi). Šobrīd tie paredz, ka rezidentiem par pamatdarbu alga neto svārstās no 400 līdz 490 eiro pēc nodokļu nomaksas [1]. Tajā pašā laikā 2017. gada II ceturksnī valstī vidējā alga pēc nodokļu nomaksas par vienu pilna laika ekvivalentu jeb slodzi bija 676 eiro (Centrālās statistikas pārvaldes dati) [3]. Vidējais darba atalgojums pēc nodokļu nomaksas visās darbavietās kopā variē no 0 eiro, kas ir tajos gadījumos, kad ārsts rezidentūru apmaksā no saviem līdzekļiem, līdz vairāk nekā 1400 eiro mēnesī. Vidējie mēneša ienākumi (visās darbavietās kopā) 80,6% (n = 337) nav lielāki par 1000 eiro (skat. 6. attēlu). Tikai 7,0% (n = 29) respondentu saņem atalgojumu, kas lielāks par 1200 eiro, nedaudz lielāku atalgojumu šobrīd par darbu tikai rezidentūrā, iekļaujoties vienā slodzē, saņem kolēģi Igaunijā. Šie dati arī izskaidro, kāpēc 90,7% (n = 379) Latvijas jauno ārstu ar atalgojumu nav apmierināti. 78,5% (n = 328) respondentu norāda, ka ir apsvēruši iespēju strādāt ārpus Latvijas zemā atalgojuma dēļ. Šīs atbildes iezīmē pēdējo gadu tendenci, ka daudzi jaunie ārsti uzsāk rezidentūru vai ārsta stažiera darbu ārzemēs. Protams, tas nav vienīgais faktors, kāpēc jaunie ārsti pamet Latviju, tomēr ir ļoti nozīmīgs. Mediķu atalgojums Latvijā šobrīd neveicina profesijas izvēli, jāatceras, ka valsts medicīnas studentu izglītošanā izlieto vairākus desmitus tūkstošu eiro, tas ir pārāk dārgi, lai tik vienkārši šos speciālistus “ražotu ārzemju klīnikām”. Eiropas Savienībā darbinieku brīva pārvietošanās tiek uzskatīta par cilvēka pamattiesībām, līdz ar to pasākumi, kas ierobežo jauno ārstu iespēju atstāt Latviju pēc studiju beigšanas, ir cilvēktiesību pārkāpums. Nepieciešams domāt par principiem un atalgojuma sistēmu, kura piesaista jaunos kolēģus Latvijai un konkrētai darbavietai. Šāda veida sistēma ir reģionālajām slimnīcām, kur rezidentu atalgojums ir par 30% lielāks – to nosaka MK noteikumi Nr. 685. [1] Atsevišķas pašvaldības maksā papildu stipendijas jaunajiem ārstiem rezidentūras laikā, piešķir bezmaksas dzīvesvietas un citus labumus. Šie pasākumi ir veicinājuši rezidentu piesaisti reģionālajām slimnīcām, tāpēc pēdējos gados ir vērojams reģionālo slimnīcu rezidentu skaita pieaugums. Lielākā daļa reģionālo slimnīcu rezidentu mācās un apgūst prasmes Rīgas lielajās slimnīcās, bet papildus dežurē un strādā reģionos. Rezidentiem bieži ir noslēgti līgumi ar reģionālajām slimnīcām, kuri nosaka darba attiecības pēc rezidentūras beigšanas. Aptaujas rezultāti rāda, ka atalgojuma jautājums šķiet būtisks praktiski ikvienam respondentam. Jautājumā, kur jāatzīmē trīs prioritāras tēmas, kuras būtu jārisina Latvijas Jauno ārstu asociācijai, 73,2% par prioritāti uzskata visas medicīnas sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu. Jaunie ārsti nedomā tikai par finansējumu, bet arī par rezidentūras kvalitātes veicināšanu, kas ierindojās prioritāšu otrajā vietā (54,8%). Kā trešā biežāk atzīmētā prioritāte ir “normālā pagarinātā” darba laika atcelšana, to norādījuši 42,3% respondentu (skat. 7. attēlu). Kopumā jaunajiem ārstiem ir nozīmīgas gan tās problēmas, par kurām vairāk runā nozarē, gan tās, kuras skar apmācības organizēšanu, īpaši rezidentūras kvalitāti. Ņemot vērā to, ka atalgojuma apmērs rezidentiem un citiem medicīnas darbiniekiem šogad īpaši tika aktualizēts, aptaujā tika vaicāts arī viedoklis par vēlamo atalgojumu rezidentam un sertificētam ārstam, lūdzot respondentiem norādīt atalgojuma apmēru pēc viņu ieskatiem. Vēlamais atalgojums rezidentiem tika izdalīts divās kategorijās – jaunāko (1.–2.) gadu rezidentiem un vecāko (3.–6.) gadu rezidentiem. Rezultāti savā ziņā ir ļoti pārsteidzoši, jo norādīto vēlamo atalgojumu apjoms disociē ar pirms tam uzsvērto atalgojuma nozīmi un aktualitāti. Piemēram, apmēram viena trešā daļa aptaujāto norādīja, ka vēlētos kā 1.–2.gada rezidenti atalgojumā saņemt ne vairāk kā 800 EUR, 69,7% (n = 305) aptaujāto norādīja, ka vēlamais atalgojums šajā grupā nebūtu lielāks par 1000 EUR. Lielāks vēlamais atalgojuma apmērs tika norādīts vecāko rezidentūras gadu rezidentiem – 27,0% (n = 118) respondentu vēlētos 3.–5. gadā saņemt 800–1000 EUR, 43,4% (n = 191) norādīja atalgojumu virs 1200 EUR šajā grupā (skat. 8. attēlu). Arī vaicājot par sertificēto ārstu vēlamo atalgojumu, vērojams plašs atalgojuma diapazons, taču tikai 21,9% (n = 97) aptaujāto norādīja, ka vēlētos saņemt vairāk par 2200 EUR kā sertificēti ārsti (skat. 9. attēlu). Analizējot iesniegtās atbildes, rodas vairāki jautājumi – kāpēc vēlamies saņemt joprojām tik mazu atalgojumu, vai šī ir latvieša pieticība, vai neticam, ka atalgojums vispār pieaugs? Viens no veidiem, kā veicināt jauno speciālistu prasmju apguvi un iegūtu jaunu pieredzi, ir mācības ārzemēs. Šāda veida pieeja vienmēr ir izaicinājums, jo mācības notiek citā valodā, ir citas valsts kultūra un medicīnas tradīcijas. Bieži Latvijas mēroga dēļ nespējam veikt lietas, kuras izmanto citviet pasaulē, šī ir iespēja, kā jaunie speciālisti var apgūt jaunas ārstniecības un diagnostikas metodes, pēc tam tās ieviest Latvijā. Lai labāk izprastu esošo situāciju rezidentu pieredzē par mācībām un stažēšanos ārzemēs, aptaujā tika iekļauti jautājumi par piedalīšanos mācību apmaiņāārzemēs un tās biežumu un biežumu. Iegūtie dati atspoguļo, ka 79,4% (n = 328) nav bijuši nevienā apmaiņā, savukārt 15% (n = 62) bijuši vienā apmaiņā (skat. 10. attēlu). Ne vienmēr būtisks ir apmaiņu skaits, drīzāk ilgums, kurš tajās pavadīts. Visbiežāk rezidenti kopā visās apmaiņās pavadījuši 1–3 mēnešus, tā norādīja 41,2% (n = 40), tikai 15,5% (n = 15) apmaiņā pavadījuši vairāk par pusgadu. Jaunie ārsti arī norāda, ka vēlas doties ārzemju apmaiņā 88% (n = 368), tām vajadzētu būt 3–6 mēnešu ilgām, tikai 12% (n = 50) norāda, ka rezidentiem apmaiņā nebūtu jādodas (skat. 11. attēlu). Atsevišķās Eiropas mazajās valstīs, piemēram, Islandē, Beļģijā, ir noteikts, ka rezidentiem mācību laikā ir obligāti jāstažējas ārzemju klīnikās. Šāda veida prakse tiek pozitīvi vērtēta lielākā daļā pasaules. Pēc iegūtajiem datiem varam secināt, ka tā varētu būt pieredze, kuru varam izmantot arī Latvijas rezidentūras procesā, īpaši tāpēc, ka liela daļa rezidentu to vēlas. Bieži dzirdēts, ka jaunie ārsti ir pasīvi un maz piedalās medicīnas problēmjautājumu risināšanā. Mēs nevēlamies tam piekrist, jo jau šobrīd daudz ir panākts, sadarbojoties ar Veselības ministriju un citām organizācijām. Panāktie risinājumi šķiet konstruktīvi jauno ārstu jautājumā. 2018. gadā plānots rezidentu atalgojuma pieaugums, nosakot pamata amatalgu 792,00 EUR pirms nodokļu nomaksas, kas ir aptuveni 40% liels algas pieaugumus. Tas, protams, vēl joprojām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir nepieņemami zems. Ir skaidrs, ka būtiskas pārmaiņas Latvijas medicīnas nozarē nav iespējams panākt viena gada laikā, tam ir nepieciešams ilgs un sistemātisks darbs. Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz atalgojuma pieaugumu turpmākos gados. Protams, esam pieredzējuši daudzus solījumus, tāpēc īpaši sekosim līdzi to izpildei. Gadījumā, ja solījumi netiks pildīti, jaunie ārsti ir gatavi aktīvi paust savu viedokli dažādās formās. Latvijas simtgades laikā īpaši vēlamies pievērsties arī rezidentūras kvalitātes jautājumiem. Sadarbojoties ar kolēģiem Baltijā, plānots strādāt pie risinājumiem rezidentūras kvalitātes uzlabošanā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši 26 gadi, un pašlaik medicīnas sistēmā strādā jauni, brīvā Latvijā auguši ārsti, kuriem nav pieņemama un izprotama esošā situācija medicīnas aprūpē un apmācībā. Aizvadītā gada notikumi liecina, ka arī daudziem no ilgi klusējušajiem pieredzējušajiem kolēģiem mērs ir pilns. Šis ir laiks, kurā pārmaiņas ir nenovēršamas. Mēs neizbēgami kopā veidosim un ietekmēsim Latvijas medicīnas sistēmas reformas, aktīvi atbalstot vai pasīvi vērojot – pieļaujot notiekošo. Mēs, Latvijas jaunie ārsti, gribam paust savu viedokli un aktīvi iesaistīties, tādēļ esam gatavi cītīgi un neatlaidīgi strādāt, lai iezīmētu pozitīvas pārmaiņas, ieejot jaunā simtgadē.

Literatūra 1. Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi. MK noteikumi Nr. 685, 30.08.2011 https://likumi.lv/doc. php?id=235421 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK
(2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem. http://eur­lex.europa.eu/ legal­content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32003L0088&fro m=LV
3. Darba samaksas pārmaiņas 2017.gada II ceturksnī. http:// www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_19_darba_samaksas_ parmainas_2017_02_2017_03_lv.pdf%

Pilns publikācijas teksts ar ilustrācijām pieejams Latvijas Ārsts Nr 12/2017