Drukāt

Vēlēsim jauno valdību

Autors Kristīne Saulīte, Ivars Ījabs, PBLA informatīvs materiāls.

Šis gads Latvijai ir gan svētku, gan atbildības gads. Gads, kurš skaidri parādīs mūsu vērtības.

Svinam Latvijas 100 gadi, kā arī, 6. oktobrī vēlēsim par jauno Latvijas valdību.

Bieži vien pieejamā informācija Latvijas presē gan par partiju platformām, gan kandidātiem ir sarežģīta un mistikas pilna...Kā jau tas ir ierasts, tad tiek solīts bezgala daudz.. bet kā ir ar darbiem? Par ko šīs partijas iestājas un svarīgākais -  balso (!) par mums visiem būtiskiem jautājumiem? Vai mēs zinām ko partijas domā par latviešu valodu, izglītību, baznīcu, korupcijas apkarošanu, ekonomikas izaugsmi utt.? Šinī sakarībā, mēs, tas ir PBLA, kā ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu jumta organizācija, esam pasūtinājuši trīs rakstus, lūdzot politologam Ivaram Ījabam informēt par visu būtisko.

Kristīne Saulītis, PBLA priekšsēde

 Kā un ko vēlēsim oktobrī - I

Kā jau demokrātiskās valstīs pierasts, arī Latvijā šogad ir gaidāmas vēlēšanas. Tās būs 13. Saeimas vēlēšanas, kuras notiks 6. oktobrī. Uz jautājumu, vai šīs vēlēšanas būs vai nebūs izšķirošas, atbildēt ir vienkārši. Demokrātiskā valstī nemēdz būt neizšķirošu vēlēšanu, un tie, kas apgalvo, ka tādas ir, muļķo cilvēkus. Pat tad, ja attiecīgās vēlēšanas nerada tūlītējas un radikālas pārmaiņas “rīt uz brokastlaiku”, tas nav iemesls, lai uz tām neietu. Vēlēšanas ietekmē ilgtermiņa procesus, un balsojuma sekas var būt sajūtamas pēc vairākiem gadiem. Turklāt ņemsim vērā, ka Latvijas Saeimas vēlēšanas ir svarīgas arī tādēļ, ka tās ir vienīgās nacionālā līmeņa vēlēšanas. Atšķirībā no citām valstīm, kā ASV, Francija vai Polija, kur pilsoņi vēl arī prezidentu vai parlamenta augšpalātu, latvieši valsts mērogā vēlē tikai parlamentu. Šis parlaments tad arī noteiks toni Latvijas politikā: tam nāksies pieņemt daudzus svarīgus lēmumus, kuri tā vai citādi skars ikkatru no mums. Tādēļ atbilde uz jautājumu par vēlēšanu izšķirīgumu ir pašsaprotama: jā, protams, uz vēlēšanām ir jāiet pavisam noteikti. Kas jādara, lai palīdzētu gatavoties 6. oktobrim, es šajā rakstā pastāstīšu par šo vēlēšanu galvenajiem dalībniekiem un izaicinājumiem.

Drukāt

Kā Veselības ministrija izsaimnieko veselības aprūpei piešķirtos nepietiekamos līdzekļus

Autors Uģis Gruntmanis, publikācija irir.lv 17.09.2018.

21. jūlijā Nacionālais Veselības dienests paziņoja it kā labu ziņu, ka valsts sāk apmaksāt tik vajadzīgos PET izmeklējumus pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Tas tiešām ir svarīgs izmeklējums!

Taču šīs ZZS vadītās Veselības ministrijas vēlme un spēja putināt galvenās valsts veselības iestādes ir neticama! Tā nedod līdzekļus Latvijas onkoloģijas centram, lai nopirktu PET aparatūru, tā tagad apmaksās šos izmeklējumus uzreiz trijām privātām kompānijām!

Latvijā ar šīm trim PET ierīcēm to tagad būs vairāk nekā citās trūcīgās ES valstīs uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Taču pats šausmīgākais ir tas, ka pacientam no Latvijas onkoloģiskā centra būs jākratās šo iestāžu virzienā ar autobusu… Vai kāds no šiem lēmējiem ir ārstējis vēža slimnieku? Vai tie ir cilvēki, kuriem vizināšanās pa Rīgu ir patīkama, iespējama un izturama? Vai nebūtu labāk, ka šī ierīce atrastos tur, kur ārstējas 80% no Latvijas pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem?

Nacionālais veselības dienests viena PET izmeklējuma veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem samaksās 1085 eiro. Vācijā tas izmaksā 1000 eiro, Anglijā – 1030 eiro. Latvijā ārsti saņem vismaz 3 – 5 reizes mazāk nekā šajās valstīs. Tad kāpēc tādas cenas? Valstīs, piemēram, kā Dienvidkorejā, Meksikā, ja pacients to dara par savu naudu, viņam jāmaksā ap 800 eiro.

Konservatīvi rēķinot, dienā viens PET/CT var veikt astoņus testus, mēnesī – 224, tātad no valsts var saņemt 224 000 eiro mēnesī. Tātad šāda peļņas iespēja ir atņemta valsts nozīmes slimnīcām, bet uzdāvināta privātiem investoriem! Kas veica šos aprēķinus? Šī apartūra nemaksā tik dārgi. Šeit ir 2018. gada izmaksas.

Kas saņems šo fenomenālo peļņu par katru testu? Te ir apraksts par cenu un tās veidošanos.

Sākot no 21. jūlija mēģinu dabūt kaut kādas atbildes no Nacionālā Veselības dienesta, ir pagājuši gandrīz trīs mēneši, atbildes nāk lēni un negribīgi. Esmu saņēmis skaidrojumu (PET VMNVD), ka cena tika aprēķināta.

Kā redzams pievienotajā dokumentā, ļoti dārgs ir PET lietojamais izotops. Uzdevu jautājumu, kāpēc tāda cena, ja Holandē, Groningenas universitātes klīnikā izmaksas ir līdz 237 eiro “including the European regulation procedure, the cost for 370 MBq (18)F-FDG patient dose, 3 h EOS without delivery cost, ranges between 155 and 177 Euro/dose for two production runs and between 210 and 237 Euro/dose for one production run” – gandrīz četras reizes mazākas. Atbildi neesmu saņēmis jau gandrīz mēnesi!

Vai tiešām VM nav neviena, kam rūp nodokļu maksātāju naudas tērēšana? Kāpēc mēs privātajām iestādēm gribam pārmaksāt par šo testu situācijā, kad neskaitāmi ārsti strādā slimnīcā un par stundu saņem 6,5 eiro? Tas ir iemesls, kāpēc mūsu mazais veselības budžets ir tērēts neefektīvi.

Es aicinu šo jautājumu deputātiem, topošajiem politiķiem, kā arī žurnālistiem uzdot Veselības ministrijai un ZZS, un nepieļaut kārtējo naudas izsaimniekošanu!

Drukāt

80% kļūdu nav ārstu vainas dēļ

Autors Māra Libeka, publikācija LA.LV 27. jūnijs, 2018.

Vai esat pamanījis kādas izmaiņas pozitīvā virzienā Latvijas veselības aprūpē?

U. Gruntmanis: Finanšu pieaugums medicīnā ir pozitīvs solis, taču jāatzīst, ka nauda tomēr netiek izmantota ar iespējamo lielāko labumu, ko no tās varētu gūt. Būtiskākais, par ko es uztraucos, ir tā sauktās mugurkaula ārstniecības iestādes – universitātes un reģionālās slimnīcas. Papildus piešķirtā nauda tās nestiprina. Nav pieļaujama situācija, ka ārsti no šīm slimnīcām joprojām strādā divās, trīs un četrās darbavietās. Tas nozīmē, ka viņi savā pamata darbavietā nestrādā pilnu darba dienu un jau pusdienlaikā dodas uz savu privātpraksi vai kādu privāto medicīnas iestādi, atstājot nepadarīto uz rezidentu pleciem. Tas apgrūtina ātru, efektīvu, pareizu slimnieku ārstēšanu un savlaicīgu izrakstīšanu no slimnīcas.

Mediķu algu palielināšanai šogad klāt nāca 85 miljoni eiro. No 2019. gada būs jāmaksā pilnībā par virsstundu darbu. Vai tad tas nav stimuls, lai strādātu vienā darbavietā?

Bija paredzēts lielāko daļu šī finansējuma novirzīt “mugurkaula iestādēm”. Bet Saeimā ir liels privāto medicīnas iestāžu lobijs un liela daļa no šīs naudas tiek piešķirta arī privātajām ārstniecības iestādēm, kas pilda valsts pasūtījumu. Es neesmu pret privātajām poliklīnikām, bet Latvija ir unikums tajā ziņā, ka šajā jautājumā trūkst skaidras nostājas. Citās valstīs līgumi ar privātajām ārstniecības iestādēm tiek slēgti tikai tad, ja ar pacientiem netiek galā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādes. Latvijā gadu no gada daļa valsts naudas aizplūst uz privātajām poliklīnikām un tas bremzē universitātes slimnīcu attīstību. Slimnīca jau nevar nopelnīt, tikai ārstējot slimniekus, kuriem ir ļoti smags veselības stāvoklis. Ikvienā pasaules valstī no šiem pacientiem ir tikai finansiāli zaudējumi. Tāpēc, lai būtu finansiāls līdzsvars, aktīvai pacientu apritei ir jābūt universitātes un reģionālo slimnīcu poliklīnikās.

Vai esat pamanījis, ka prioritāte “mugurkaula slimnīcās” ir vērienīgie būvniecības darbi? No nākamā gada, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā rekonstrukcijas dēļ tiks slēgtas 500 jeb gandrīz puse gultasvietu.

Pasaules latviešu zinātnieku kongresā spriedām, kā tas var būt, ka Latvija augstākajai izglītībai piešķir vismazāko finansējumu no Baltijas valstīm, zinātnei tiek piešķirts vismazāk no visām Eiropas Savienības valstīm, Igaunijā gandrīz trīsreiz vairāk, un medicīnas finansējuma ziņā esam Eiropas Savienības valstu apakšgalā. Bet kam mēs dodam vairāk? Tikai vienai lietai – infrastruktūras projektiem. Droši vien tādēļ, ka daļu no finansējuma iespējams nopludināt arī neparedzētiem mērķiem. Tā viemēr ir bijusi politisko partiju galvenā interese. Kuri ir tie cilvēki, kas no mīļa prāta partijām ziedos likumā atļautos tūkstošus, ja zinām, ka lielākajai daļai ģimeņu pēc nodokļu nomaksas ienākumi ir tikai 680 eiro? Tie, kam atlec tie gabali no infrastruktūras projektiem. Kamēr naudas summa, ko drīkst ziedot partijām, nesamazināsies līdz pāris simtiem, tikmēr šis process turpināsies.

Kā jums šķiet, cik daudz pacientu drošību ietekmē mediķu pofesionālais līmenis un centieni un cik daudz tā ir atkarīga no citiem faktoriem, piemēram, nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas?

Sirds ķirurgam Gundaram Katlapam, kurš strādā ASV, Pasaules latviešu zinātnieku kongresā bija ļoti interesanta lekcija, kurā viņš uzsvēra, ka pacientu mirstības cēloņu vidū attīstītajās valstīs ārstu pieļautās kļūdas ir trešajā vietā aiz sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskajām slimībām. Ar to mēs nelepojamies, bet to mēs nedrīkstam slēpt. Ārstu vidū ir jābūt atklātai diskusijai, kāpēc tiek pieļautas kļūdas, tās ir jāanalizē. Ir pierādīts, ka astoņdesmit procenti no pieļautajām kļūdām nav ārstu vainas dēļ. Tā ir veselības aprūpes sistēmas vaina, ka kaut kas nav sakārtots, piemēram, piegādājot asinis, kaut kas palaists garām, lai asins analīzes būtu laikā, lai kompjūtertomogrāfijas izmeklējums būtu precīzi aprakstīts… Ir daudzas sistēmiskas lietas, kas Latvijā ir jāsakārto. Cilvēkam, nokļūstot ārstniecības iestādē, ir jājūt, ka viņš tur ir svarīgs un ka par viņu rūpējas, ka viņš nav tas, kas visus apgrūtina.

Jūs esat publiski paudis – ja būs pieejama tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un ģimenes ārsta konsultācija, mirstība var pieaugt par 25 procentiem. Vai šāda prognoze tomēr nav pārspīlēta?

Tas ir pierādīts Amerikā, ka to cilvēku vidū, kuri nemaksā nodokļus un kuriem ir tikai tā sauktā akūtā veselības aprūpe, mirstība ir par 25 procentiem lielāka, jo viņiem ir augsts liels ielaistu slimību īpatsvars. Tie lielākoties ir cilvēki ar maziem ienākumiem, zemāku izglītības līmeni, viņu vidū ir arī nelielie uzņēmēji, kuri nespēj apdrošināt savu veselību finansiālu apsvērumu dēļ. Amerika ir pirmajā vietā pasaulē bankrotu ziņā, ko radījuši nenomaksāti rēķini par ārstēšanu. Parādniekiem atņem visu, kas viņiem pieder, lai varētu segt viņu ārstēšanas izdevumus.

Ja augstais mirstības rādītājs patiešām ir pierādīts, tad kāpēc Latvijas valsts iet šo aplamo ceļu?

Izskatās, ka lielākā daļa politiķu, kas ievēlēti Saeimā, šajā jautājumā vispār nav iedziļinājušies. Atceros, kad Amerikā tikos ar kongresa un Senāta pārstāvjiem kā Nacionālā osteoporozes fonda pārstāvis, biju ļoti patīkami pārsteigts par deputātu palīgu izdarīto fenomenālo darbu, jo, runājot ar deputātiem, man nebija jāskaidro viņiem elementāras lietas un varējām diskutēt par problēmu būtību, par niansēm. Bet Latvijas parlamenta komisijās uzaicinātajām personām nereti ir jāstāsta ābeces patiesības, jo deputātiem nav bijusi vēlēšanās sagatavoties izskatāmajam jautājumam.

Par iepriekšējā ASV prezidenta Obamas veselības reformām daudz tika runāts un rakstīts – viņam bija lieli plāni, bet īstenojās tikai daļa. Kā šajā jomā sokas pašreizējam ASV prezidentam Trampam?

Obamas laikā tika panāktas fundamentālas izmaiņas veselības aprūpes apmaksā. Pirms tam bija tāpat kā Latvijā – kad veselības aprūpes pakalpojums ir saņemts, samaksā, bet netiek analizēts, vai pacients ir apmierināts, vai šis vai cits izmeklējums bija vajadzīgs utt. Obamas laikā būtisks akcents tika likts uz rezultātu. Ģimenes ārstam tiek piešķirta noteikta naudas summa, kuras izlietojumu viņš plāno kopā ar speciālistiem, strikti skatās, lai nebūtu lieli, nevajadzīgi tēriņi. Tiek domāts, kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti, nepalielinot cenas.

Katra profesionālā mediķu asociācija ir fiksējusi konkrētas lietas katrā medicīnas specialitātē, ko dara, bet ko nevajadzētu darīt, jo nav pierādījumu, ka tas pacientam palīdz. Būtu svarīgi to sākt arī Latvijā. Bet tam nevajadzētu nākt no Veselības ministrijas, taču ministrijai vajadzētu aicināt asociācijas iedziļināties attīstīto valstu starptautiskajos datos un izvērtēt, bez kā varētu iztikt no tā, ko patlaban darām.

Taču Tramps Amerikā aktīvi jauc nost visu, ko Obama uzcēlis. Tādējādi būtiski pieaug veselības apdrošināšanas cenas, kā arī neapdrošināto skaits.

Mūsu valstī ir diezgan lielas problēmas atrast prasmīgus vadītājus. Lielākās universitātes slimnīcas vadība ir uzticēta personai, kuras kompetencē iepriekš bija drošība uz ceļiem. Vai ir perspektīvi šādā postenī ielikt personu, kura medicīnas jomā nekad nav strādājusi?

Uzticēt slimnīcas vadību cilvēkam, kas medicīnā neorientējas, ir tas pats, kas cilvēku, kurš nekad nav vadījis lidmašīnu, iesēdināt pilota kabīnē un likt to darīt.

ASV medicīnas augstskolās var iegūt tā sauktos kombinētos grādus, piemēram, ārsta grādu kopā ar jurista grādu vai sabiedrības veselības speciālista, vai uzņēmēja grādu… Drīzumā tikšos ar Rīgas Stradiņa universitātes rektoru Aigaru Pētersonu un runāšu arī par to, ka ir jāveido kopīgas apmācību programmas vai nu ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, vai citu respektablu augstāko izglītības iestādi, kur ārsti varētu iegūt izglītību arī medicīnas vadībā. Tā jau ir vēl viena traģēdija, ka Latvijā, kur iedzīvotāju skaits 28 gados ir samazinājies par 600 tūkstošiem un kur skolēnu skaits ir uz pusi mazāks nekā 90. gadu sākumā, joprojām ir 58 augstskolas.

Tā ir liela kļūda, ko pieļauj veselības ministre Čakša, liekot slimnīcu vadītāju amatos cilvēkus, kuri tikpat kā neko nesaprot no medicīnas. Nevienā attīstītā valstī lielās klīnikas nevada cilvēks, kas darbojies ārpus medicīnas. Pateikt, ka slimnīca ir kā banka vai kā ceļu uzraudzības dienests, ir prātam neaptverami. Es apbrīnoju šos cilvēkus, kas šādus amatus uzņemas.

Meijo klīnikā ir noteikts, ka klīnikas vadītājs nevar atrasties amatā ilgāk par pieciem gadiem. Tikai tad, ja esi izcils, drīksti turpināt vēl vienu pilnvaru termiņu. Visi zina, ka viņi nebūs mūžīgie vadītāji. Latvijas medicīnā ir izveidojusies situācija, ka ne viens vien vadītājs amatā atrodas desmit un piecpadsmit gadus. Līdzīgi ir arī ar mediķu asociāciju vadītājiem. Tas ir nepārprotami pierādīts, ja cilvēks vienā postenī atrodas ilgāk par desmit gadiem, zūd interese ieviest jaunas idejas.

Latvijas abām lielākajām universitātes slimnīcām vajadzētu būt vienai vadībai ar izcilu intelektuālo potenciālu. Latvijā nav nepieciešamas divas augstskolas, kurās studē topošie ārsti. Pietiktu ar vienu, jo nav taču tik daudz to izcilo prātu, lai ar tiem varētu nodrošināt divas augstākās mācību iestādes. Ja pie politiskās varas būtu arī intelektuāli spēcīgi cilvēki, kas saprastu, ka tas ir valstiski nepieciešams, lai varētu virzīties uz priekšu, lai mēs spētu konkurēt ar atvērto Eiropu, tad viņi pateiktu, ka, domājot par Latvijas nākotni, nav jāšķiež nauda divām augstskolām.

1919. gadā, kad tika dibināta Latvijas Universitāte, latviešus pulcināja kopā no visas pasaules, jo toreiz saprata, ka tik mazai tautai kā latvieši ir jāsadarbojas savā starpā. Mums ir jāsadarbojas ar Igauniju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm… Kad 2011. gadā strādāju kopā ar veselības ministru Bārzdiņu rezidentūras jautājumos, tiem veselības aprūpes struktūru vadītājiem, kas savos amatos atradās desmit un vairāk gadus, vaicāju: kā ir Igaunijā, kā Lietuvā, bet viņi raustīja plecus.

Diemžēl Latvijā nejūt, ka mājās tiek gaidīti tie cilvēki, kas ieguvuši labu izglītību un strādā ārpus Latvijas.

Vai pats to neizjutāt, kad gribējāt pretendēt uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora amatu?

Esmu diezgan tiešs, paužot savu viedokli par dažādiem jautājumiem, un tas daudziem nepatīk. Agrāk, kad runāju riņķī, apkārt, nebija nekādas jēgas, bet tagad tomēr ir jūtams kaut kāds rezultāts. Mana kandidēšana radīja diskusiju, kāpēc Latvijā ir tā, kā ir, kāpēc mēs balstāmies uz likumu, kas pieņemts 1996. gadā. Vai tas ir Latvijas labā, vai tas ir labākais variants, kā mēs Latvijas augstskolās ievēlam vadošos cilvēkus? Svarīgi ir par šo jautājumu diskutēt, un esmu gandarīts, ka ar manu kandidēšanu tas ūdens tika sakustināts.

Drukāt

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Autors Uģis Gruntmanis, publikācija LV - viedokļi 28.05.2018..

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī pretrunā Satversmes 111. pantam. 

ĪSUMĀ

  • Valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksas ieviešana samazinās plānveida veselības aprūpes pieejamību, pieaugs gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī.
  • Satversmes garantēto veselības aprūpi sašaurināt tikai līdz ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības pieejamībai ir nostāšanās pret ārstu un medicīnas darbinieku ētikas principiem.
  • Privāto maksājumu līmenis veselības aprūpē Latvijā ir katastrofāli augsts.
  • Palielinot ienākumus no īpašuma nodokļa Latvijā līdz Īrijas līmenim, veselības budžets tiktu papildināts par aptuveni 270 miljoniem eiro.
  • Jaunajai Saeimai, ko ievēlēsim šoruden, jāsper pragmatiski soļi veselības un sociālās aprūpes finansēšanas un kvalitātes uzlabošanā.

Valsts pamatlikums tika pieņemts 1922. gadā, pirms tika izdomāts penicilīns! Satversmes pieprasīto un garantēto veselības aprūpi mūsdienās sašaurināt tikai līdz ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības pieejamībai ir nostāšanās pret ārstu un medicīnas darbinieku ētikas principiem.

Vēl jo vairāk – zinot, ka Latvijā ir augstākā mirstība starp trijām Baltijas valstīm un ka jau tagad 30% trūcīgāko Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, šīs maksas ieviešana samazinās pieeju plānveida veselības aprūpei, pieaugs gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī.

Strādāju ASV un zinu – visi pētījumi ir parādījuši, ka šajā valstī cilvēku grupā, kurai ir piekļuve tikai akūtai veselības aprūpei, mirstība ir par 25% augstāka! Uz to iepriekš esmu norādījis atklātā vēstulē par Veselības aprūpes finansēšanas likuma robiem.

Kā rakstīts, sociālo nodokli nemaksājušajiem, lai iekļūtu “sistēmā”, 2018. gadā būs jāmaksā “sods” 51 eiro apmērā, 2019. gadā – 154 eiro un 2020. gadā – 258 eiro. Ja visi nemaksājušie pēkšņi sāks maksāt, budžetā ieripos 15,46 vai 77 miljoni eiro. Taču skaidrs, ka “visi” nemaksās un summas būs mazākas.

Mums jāsaprot arī tas, ka Latvijā privāto maksājumu līmenis veselības aprūpē ir katastrofāli augsts. Holandē tie ir 6%, Igaunijā – 18,4%, ASV – 12,5%, kamēr Latvijā – 37,8% no kopējā finansējuma veselības aprūpei jeb 260 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju jau tagad. Pie kā tas noved, jau esmu uzsvēris publikācijā par Latvijas Bankas ieteikumiem veselības aprūpei.

Skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu. Tomēr nevaram palielināt darbaspēka nodokļus uz trūcīgāko un vidusšķiras rēķina, kamēr Jūrmalas mērs atlaiž īpašuma nodokļus par 70% Latvijas, Krievijas un citu valstu miljonāru īpašumiem.

Īpašumu nodokļus citās ES varam apskatīt šeit. ES valstīs vidēji no IKP īpašuma nodokļos ieņem 1,92%, Latvijā 1,0%, Somijā 1,27%, Polijā 1,39%, Īrijā 2%, Itālijā 2,7%, Grieķijā 3%, Francijā 3,8%.

Ienākumus no īpašuma nodokļa Latvijā palielinot līdz Īrijas līmenim, veselības budžets tiktu papildināts par aptuveni 270 miljoniem eiro. Ir jāpalielina īpašuma nodoklis luksusa īpašumiem, cilvēkiem, kuriem pieder vairāki dārgi īpašumi, kā arī luksusa precēm, piemēram, dārgiem auto. Savukārt īpašuma nodoklis pilnībā būtu jāatlaiž ģimenes vienīgajam īpašumam, ja tā tirgus vērtība ir zem kādas noteiktas summas, teiksim, zem 50 000 eiro, vai īpašnieki ir trūcīgi un īpašumu ieguvuši privatizācijas ceļā deviņdesmito gadu sākumā.

Lieki teikt, ka esmu absolūti pret pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veidu, kā tas palielinās saslimstību un mirstību. No politiķiem, kas par to balsoja (skat. balsojumu), ir jāprasa atbildība.

Jaunajai Saeimai, ko ievēlēsim šoruden, jāsper pragmatiski soļi veselības un sociālās aprūpes finansēšanas un kvalitātes uzlabošanā.

Ticu, ka mūsu vienīgo valsti varam pārvaldīt godīgāk, bet mums visiem ir jāiesaistās!

Drukāt

Par ko balsosim

Autors Jānis. J. Dimants, LĀZA valdes loceklis.

 Jānis J. DimantsLai  saglabātu savu latvisko identitāti un piederības  sajūtu, ko nevaram noliegt vai  vienkārši atmest, ir jāpiedalās vēlēšanās un jābalso, tā apliecinot un stiprinot savu pārliecību par Latvijas  valsti, tās  spožāku nākotni.  Kā Latvijas  pilsoņi būsim atbildīgi par  to, jo mums ir dota vienreizēja izdevība to darīt un veikt tagad. Nepalaidīsim to garām. Jā, būs  arī tādi tautieši, kuŗi mēģinās  noliegt  sevi uzdodoties par ko citu, lai gan labi  zina un  apzinās, kas  viņi īsti ir. Būs  visādi citi aizbildinājumi un gudras  un ne  tik gudras  atrunāšanās nebalsot.  Neiespaidosimies no   “bezmaksas  solījumiem”, balsosim par latviski nacionālām spēcīgām  partijām, kur nav pagātnes  rēgu, bet par  jaunām sejām ar rīcības  skatījumu uz nākotni. Izvēlēsimies  partijas kuŗām  varētu  būt iespēja tikt ievēlētām  Saeimā, un ne tikai, bet  tas celtu deputātu skaitu ceļā uz stipru un stabilu valdību. Piemēram - jāatbalsta Jaunā Vienotība, Nacionālā Apvienība un citas pozitīvi  radošas latviskās partijas.  To visu mēs  varam, jo gribam.

 

   “Politisko partiju aptaujās (reitingos) diasporas (ārzemju) vēlētāju nodomi netiek atspoguļoti vispārīgi ”saka Elīna Pinto, Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) vice-priekšsēde. Tāpat, tiek teikts, ka “mēs īpaši nebraucām uz ārzemēm pie tautiešiem”. Personīgais kontakts ir vissvarīgākais - tieša uzrunāšana acīs   skatoties, roku paspiežot un uzsitot uz pleca. Tā  visa  trūkst.  Arī neesam uzrunāti caur ārzemju latviešu presi – LAIKU, LATVIJA AMERIKĀ, BRĪVĀ LATVIJA, AUSTRĀLIJAS  LATVIETIS, LATVIETIS, PBLA  ZIŅAS, lai gan esmu šo izdevību  norādījis rakstiski  vairākas  reizes šajās dienās.  Tas  viss norāda uz  zināmu un apzināti  nepārdomātu rīcības  trūkumu taisni tagad. Un tādēļ, mēs ārzemēs  dzīvojošie  LR  pilsoņi, jūtamies ignorēti un aizmirsti pat.

Jāmaina attieksme pret ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem.  Mēs apzināmies savu pienākumu piedalīties vēlēšanās un tā apstiprinām savu pārliecību un piederību. To mums  neviens nevarētu pārmest gan, ka tāda varētu  trūkt.

“Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas vēlētāja politiskas simpātijas neparādās sabiedrības domas aptaujas, jo to veikšana būtu ļoti dārga” saka Ģirts Vikmanis  LA. Galvenais  ir  tas, ka nekas nav pat mēģināts darīt. Tāpat prese izskan – “ Diaspora vēlēšanās līdz  šim piedalījās  kūtri, galvenokārt, minimālās  partiju  komunikācijas dēļ ar šo sabiedrības  daļu”.

   Tagad iesaistīsimies politiskā procesā,  tā ņemot aktīvu dalību pie Latvijas tēla spodrināšanas , stiprināšanas un atbalstīšanas. 

   Un tagad, visi dosimies balsot š.g. 6. oktobrī savos tuvākajos vēlēšanu iecirkņos. Ārzemēs dzīvojošie balsotāji ir ieskaitīti Rīgas vēlēšanu iecirknī. Latvijas  pase ir nepieciešama, kuŗas  termiņš nav notecējis. Sekosim līdzi presē un citos saziņu un informāciju sniedzošos veidos par vēlēšanām. Būsim informēti un zinoši.

 Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Mineapolē, Minesotā  ASV

Jaunās Vienotības kandidāts uz 13. Saeimu kā deputāts