Ainas Pamovskis jaunības uzvārds ir Zvaigzne. Viņa ir dzimusi 1919. gada 29. maijā un bērnību pavadījusi Līgatnes pagastā, tāpēc šīs novads viņai vienmēr būs mīļš.  Jaunība pavadīta Rīgā. Kā vēlāk izrādījies, toreiz turpat netālu, blakus ielā, dzīvojis arī Voldemārs Pamovksis, taču abi satikās un nodibināja ģimeni tālumā - Amerikā, Oregonas pavalstī tikai 1973. gadā.

Viņas bērnība bija gaiša un notikumiem bagāta. Ainai bija iespēja jāt ar zirgiem, dejot uz operas teātra skatuves, kopš piecu gadu vecuma viņai tika pasniegtas vācu valodas stundas. No 7 gadu vecuma Aina sāka mācības Rīgas franču licejā, bet vasaras pavadīja lauku mājās Līgatnē. Ainas māte bija ļoti progresīvi domājoša un inteliģenta sieviete, kas vēlēja savām trim meitām apgūt vērtīgu profesiju. Vecākā Ainas māsa bija izvēlējusies kļūt par zobārsti un apprecējusi ārstu. Tā iespaidā arī Aina pēc vidusskolas 1938. gadā sāka medicīnas studijas.

1943. gadā Aina Zvaigzne pabeidza Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un kļuva par ārsti. Viņa strādāja par ausu kakla deguna ārstu Tukumā. Tomēr, tuvojoties krievu karaspēkam, bailēs no izsūtījuma, no kura pateicoties tēva draugiem Ainas ģimene bija brīnumaini izglābusies 1941. gadā, Zvaigznes nolēma doties trimdā un 1944. gada 6. augustā devās uz ostu un uzkāpa uz vācu kuģa. Visa viņas ģimene pārcēlās uz Ingolštati Vācijā, kur dzīvoja Ainas māsīca ar savu vācu vīru, un augustā Aina sāka strādāt par ārsti slimnīcā. Savā ilgajā darba mūža viņa ir apguvusi trīs specialitātes – LOR, dzemdniecību un ginekoloģiju un arī psihiatriju.

Kad 1947. gadā Pakistāna ieguva neatkarību, Ainas Pamovskis ģimenei tika piedāvāta iespēja doties turp strādāt. Šo piedāvājumu viņi pieņēma un 1949. gadā caur Romu ar lidmašīnu devās uz Pakistānu.  Aina strādāja par militāro ārstu un ieguva kapteiņa pakāpi, un Pakistānā arī 1955. gada 29. jūlijā viņa apprecēja angli Džordžu Viljamu Holtu.

Pāris daudz ceļoja un devās arī uz Lielbritāniju, bet 1961. gadā ieradās ASV, lai satiktu Ainas ģimeni. Viņi pārcēlās uz Bolivāru, Tennu, kur Pamovskis dabūja darbu valsts psihiatriskajā slimnīcā, pēc tam uz Kentuki un atpakaļ uz Tenesiju. 1964. gadā viņa dabūja darbu Oregonā, un pāris pārcēlās uz ziemeļrietumiem. 1964, Pamovskis sāka darbu Dammashas Valsts slimnīcā Vilsvilvillā. 1971. gada novembrī nomira Holts. Vēlāk savstarpējie draugi Ainu iepazīstināja ar Voldemāru (“Vol”) Pamovskis, latvieti, kurš dzīvoja Palmspringsā un strādāja par fizioterapeitu. Pāris apprecējās ar 1973. Gada 6. Oktobrī, nopirka māju Vilsvilvillā un kopā laimīgi nodzīvoja 33 gadus. 1981. gadā Aina Pamovskis devās pensijā un, lai atkoptos no darba zaudējuma, sāka mācīties gleznot, tā atklājot vēl vienu savu lielisko talantu.

Gan Aina, gan Voldemārs savu darba mūžu veltījuši medicīnai. Aina Pamovskis bija medicīnas doktore. Vēlme palīdzēt cilvēkiem, atvieglot ciešanas un sniegt cerību allaž ir bijusi neatņemama viņu dzīves daļa. Viņi vienmēr ir zinājuši, ka nav labāku zāļu par cerību, un pēc vīra nāves 2007. gada 27. aprīlī, Ainas kundze, lai saglabātu vīra piemiņu, Vītola Fondā nodibināja Voldemāra Pamovska piemiņas stipendiju jaunietim, kurš izvēlējies viscildenāko un visgrūtāko profesiju – medicīnu un nāk no Līgatnes.

2019. gada 19. jūlijā, pārkāpusi simtgades slieksni, LĀZA biedre Aina Jautrīte Pamovskis devās mūžības ceļos. 

Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras

Aizsaules dārzos vēl gribētos rast…

Raudiet par liepu, kam nolauzta pazare,

Mani vairs ievainot nespēj nekas.

/Ārija Elksne/

In memoriam

Anda Dauvarte (dzim. Karlsone), MD

27.08.1932 Rīgā – 22.05.2018 Rīgā, apbedīta Trikātā

Ērika De Long (dzim. Cielēna), MD

14.10.1925 Rīgā – 6.05.2017 Klīvlandē, OH (Ohaijo, ASV)

Ilze Vija Kalniņš (dzim. Slanķis), MD

24.09.1940 Rīgā, Latvijā – 17.05 2016 Toronto, Kanādā

Jānis Viliberts Kļaviņš, MD

06.05. 1921. Rugājos, Latvijā – 11.02. 2018 Ņujorkā, ASV

Nina Maslow Kowal, MD

23.10.1919 Krievijā – 5.03.2017 Palmspringsā, CA (Kalifornija, ASV)

Vilis Kurmis, MD

15.08.1922. Strenčos, Latvijā – 26.11.2016. Mineapolisa, MN (Minesota, ASV)

Konrāds Lubavs, MD

11.11.1931 Cēsīs – 15.07.2018 Kalamazū, (Mičigana, ASV)

Gaida Maile-Rimša (dzim. Rone), DDS

15.08.1920 Rīgā – 22.03.2018 Ikšķilē, Latvijā

Silvija Matthews (dzim. Pēterjāne), MD

23.03.1924 Rīgā – 6.11.2017 Fountain Hills, AZ (Arizona, ASV)

Marina Ozola (dzim. Zeilers), DDS

30.12.1917 Petrozavodskā –31.01.2019 Vermonā

Andris Ritmanis, MD

16.02.1926. Rīgā – 17.08.2018 Losandželosā, ASV

Mirdza Rozenbachs (Volrāte), MD

25.08.1924. Rīga – 19.09.2018 Eskilstūnā Zviedrijā

Aivars Slucis, MD

21.07.1938 Rīgā – 1.03.2017 Chaska, MN (Minesota, ASV)

Eduards Upenieks, MD

10.12.1920., Vārkavā, Latvijā – 6.10.2017. Toronto, Kanādā

Rasma Vitrunga, MD

15.09.1922. Rīgā – 6.09.2017. North Riverside, IL (Ilinoisa, ASV)

Māra Zalcmane dz. Kundziņa. DDS

21.09.1916. Krievija, Orenburga - 8.01.2017 Zviedrija

Marija Zariņš Pascuzzi, DDS

2.02. 1922 – 19.12. 2017 Bluefield, Rietumvirdžīnija, ASV

Brigita Agne Weaver (dzim. Mērcs), MD

25.02.1939 Rīga – 15.07.2018 Toronto Kanāda

Mūžības ceļos šajā pavasarī devies dziedošs ārsts un ārstējošs mūziķis. Jānis V. Kļaviņš ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, pasaulslavens vēža pētniecības speciālists. Tai pašā laikā viņš arī vokālās mākslas Meistars. Dzimis Latvijā 1921. gada 6. maijā Rugājos. Latvijas brīvvalsts jaunības gadi: darbošanās Rugāju pagasta mazpulku un jaunsargu rindās, sportošanas panākumi vieglatlētikas disciplīnās, šaha uzvaras Bauskas pilsētas komandas sastāvā, vijoles spēle ģimnāzijas orķestrī. Trimdā devās 23 gadu vecumā. Pasaules mēroga medicīnas un mūzikas autoritātes apliecina, cik spoži visus svešumā aizvadītos gadu desmitus mirdzējusi dr. Kļaviņa zvaigzne. Ar 1950. gadu spoža kamerdziedoņa un izcila ārsta - medicīnas zinātnieka profesionālā darbība izvērtās ASV. Kopš 1963. gada līdz pensijai Jānis Kļaviņš bija Ņujorkas pavalsts Kolumbijas un Kornela universitātes profesors. Bijis arī LĀZA biedrs. Apbrīnojams ir J. V. Kļaviņa zinātnisko konferenču un koncertdarbības vēriens. Tas aptver gan ASV, Kanādas, Venecuēlas un Eiropas, gan Austrālijas, Japānas, Ķīnas, pat Āfrikas kultūras centrus. Nesavtīga ir bijusi arī viņa palīdzība Latvijas ārstiem, īpaši jau onkologiem. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas sūtījis kolēģiem desmitiem saiņu ar medicīnas literatūru un aprīkojumu, palīdzējis daudziem viņu profesionālajā izaugsmē.

Jānis Viliberts Kļaviņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, ko viņam 2001. gada 13. jūnijā pasniedza Vaira Vīķe-Freiberga, savā uzrunā augsti novērtējot izcilo cilvēku. „Jānis Viliberts Kļaviņš ir izcils divos pilnīgi atšķirīgos laukos, un tā ir ļoti reta parādība, ka cilvēkam mūža gaitā izdodas sasniegt virsotnes gan medicīnas praksē un pētniecībā, onkoloģijas dažādu jaunumu atklāšanā un pielietošanā, kas vien jau ir izcils sasniegums pats par sevi — neskaitāmas zinātniskās publikācijas, grāmatas, starptautiski atzīts izcilības sniegums savā laukā, bet tāpat pazīstam izcilo doktora Jāņa Kļaviņa basa, baritona sniegumu, viņa īpašās pūles ar savu skaisto balsi iepazīstināt gan latviešu, gan citu tautu sabiedrību ar latviešu komponistu vokālās mākslas skaņdarbiem. Ja nebūtu viņa izcilo sasniegumu zinātnē, droši vien ar to arī būtu pieticis, lai viņš būtu ordeņa cienīgs. Apsveicu viņu par to, ka viņš tik skaisti un arī cilvēku dzīvībām tik nozīmīgi ir nesis Latvijas vārdu pasaulē, gan iepazīstinādams ar latviešu mūzikas skaņdarbiem, gan veikdams tādu prakses un pētniecības darbu, kas ir paildzinājis mūžu daudziem smagi slimiem cilvēkiem. Paldies par jūsu sniegumu latviešu tautai!”

Vēl 2017. gadā ar lielu Kļaviņu ģimenes atbalstu iznāca muzikologa, profesora Oļģerta Grāvīša sastādīta grāmata Jānis V. Kļaviņš- zinātnē, mūzikā, dzīvē. Nu gan grāmatas autors, gan tās galvenais varonis ir atkal satikušies.

EDUARDS UPENIEKS -Ārsts, medicīnas doktors, sabiedrisks darbinieks

1920.gada 10. decembris, Vārkava, Latvija -2017. gada 6.oktobris Toronto, Kanāda

Dzimis Vārkavas pagasta Šķilteros Preiļupes krastā pie ietekas Feimankā, vietā, kurā dzimis arī viņa tēvs Ignats Upenieks. Māte Marija Strode nākusi no Litiniškām. Eduards bija jaunākais bērns ģimenē, kurā jau auga 16 gadus vecais brālis Aloizs, 10 gadus vecā māsa Paulīne un 2 gadus vecākā  māsa Monika. Māsiņa Agnese un brālis Jānis bija miruši bērnībā.

Mācības uzsācis 1928. gadā Desetniekos – Ančkinu četrklasīgajā pamatskolā. Mācījies Preiļu pamatskolā (1933 – 1935). 1935. gadā Eduards Upenieks iestājās Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, kuru pabeidza 1940. gadā un saņēma 1. šķiras apliecību ar tiesībām iestāties universitātē.

1940. gadā Eduards Upenieks iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Nāca 1941. gads un Eduards Upenieks Rīgu atstāja un atgriezās dzimtajās mājās Šķilteros. Līdz mobilizācijai vācu armijā Eduards Upenieks strādāja par skolotāju Preiļu pamatskolā (1940 – 1944). Tuvojās fronte un Eduards Upenieks 1944. g. iesaukts pretgaisa aizsardzības izpalīgu dienestā, kara beigās nonācis Tirolē, Austrijā. No 1945. g. dzīvojis Romā, Romā sācis studēt medicīnu, bet vēl nepabeidzis studijas, 1950. gadā izceļoja uz Kanādu. Atgriezās Eiropā un  pabeidza Salamankas universitāti Spānijā (1953).

Romā Gregora universitātē beidzis speciālu kursu filozofijā un ētikā. Triju gadu laikā tos pabeidzis, Eduards ieguva Pija XII sudraba medaļu – augstāko uzslavas balvu, kas paredzēta šī kursa labākajiem absolventiem. 1954. gadā Eduards Upenieks atgriezās Kanādā, strādājis slimnīcā, no 1956. g. līdz 1991. g. ģimenes ārsts Toronto. No 1964. g. Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes un valdes loceklis, 1971. - 1973. g. vadījis apvienības kultūras nozari. Darbojies Toronto latviešu koncertapvienībā, katoļu draudzē. Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedrs, arī LĀZA Kanādas kopas valdes loceklis astoņdesmitajos gados.  1985. g. ar Kanādas valdības atbalstu nodibinājis bezpeļņas iestādi - veco ļaužu mītni Kristus dārzs.

1972. gadā Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā norīkoja Dr. E. Upenieku par latviešu goda konsulu Kanādā. Konsula pienākumus viņš veica līdz 1988. gada martam.

Par nopelniem cilvēces labā Apbalvots ar Pāvesta Pija XII sudraba medaļu, Vatikāna krustu Pro Ecclesia et Pontifice.

Finansiāli atbalstījis sava dzimtā novada Preiļu muižas kapelas restaurācijas darbus un atsevišķu Itālijas renesanses mākslinieku darbu kopiju izgatavošanu un eksponēšanu atjaunotajā kapelā, par ko saņēmis Preiļu goda pilsoņa nosaukumu un goda zīmi 2006. gadā. Sniedzis personisku palīdzību Preiļu iedzīvotāju ārstēšanā. 

Rudens lapu zelts, kas vienāds gan Kanādā, gan Latvijā, nu klās Eduarda Upenieka atdusas vietu.