In memoriam Ilze Lakstīgala

Ilze Lakstīgala
(1927.gada 15. augusts – 2020. gada 24. maijs)
Manas dienas –
Saulē sprēgājušas,
Ieaugušas rudzu ziedos.
Mērcējušās lietū.
Vai tad viegli
Manas dienas zibējušas?
Bet...
Labiem cilvēkiem tās labu gribējušas.
/M. Bārbele/
Par Ilzes Lakstīgalas aiziešanu – pēkšņi un negaidīti, bet tā viņa gribēja –
ātri un bez ciešanām. Ilze savu dzīvi prata sakārtot un dzīvot tā,
kā pati to vēlas, palikt līdz pēdējam savā mājā, neesot par nastu
citiem. Viņa bija neticami mērķtiecīga ar izcilu gaumi, par ko liecina
interesantais mājas iekārtojums, ar izcilām vēstures, mākslas,
literatūras un citām zināšanām, viņa reiz bija laba sportiste, Ilzei
patika ceļot, patika izaicinājumi. Ilze uzrakstīja par savas mātes, zobārstes Emīlijas Celms Lakstīgalas, dzīvi un, saņēmusi LĀZA Apkārtrakstu, ļoti lepojās ar to, sūtīja māsai, māsīcai un draugiem. Vēl paspēja uzrakstīt arī savas atmiņas pati par savu ārsta ceļu un tad jau devās mūžībā, kā pēc labi padarīta darba.
Ligita Damberga


Pāvils Cakuls ir dzimis 1930. gada 10. maijā Rēzeknē, Latvijā, kur viņš pavadīja savu bērnību. 1944. gadā Cakulu ģimene devās bēgļu gaitās. Tūlīt pēc kara Pāvils dzīvoja Līdsā, Anglijā, kur viņš pabeidza Līdsas Universitātes Medicīnas fakultāti.
Ainas Pamovskis jaunības uzvārds ir Zvaigzne. Viņa ir dzimusi 1919. gada 29. maijā un bērnību pavadījusi Līgatnes pagastā, tāpēc šīs novads viņai vienmēr būs mīļš. Jaunība pavadīta Rīgā. Kā vēlāk izrādījies, toreiz turpat netālu, blakus ielā, dzīvojis arī Voldemārs Pamovksis, taču abi satikās un nodibināja ģimeni tālumā - Amerikā, Oregonas pavalstī tikai 1973. gadā.