2013. gada 3. decembrī Mineapolē (ASV) 88 gadu vecumā savās mājās mūžībā aizgājusi mecenāte, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere, ilggadēja Latvijas jaunatnes izglītības veicinātāja Dr. Aina Galēja Dravniece.
Aizgājēja dzimusi 1925. gada 14. aprīlī Rīgā ārsta Jūlija Galēja ģimenē. 1941. gadā padomju okupācijas vara atņēma Ainai tēvu, izsūtot viņu uz Sibiriju, bet 1944. gada vasarā Aina kopā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kad Latvija atguva neatkarību, A. Galēja Dravniece jutās par vecu, lai atgrieztos dzimtenē un tiešā veidā iesaistītos valsts atdzimšanas darbos. Viņa nolēma piedalīties atjaunotās Latvijas veidošanā, atbalstot Latvijas studentu iespējas mācīties un iegūt pieredzi ārzemēs.
Pēc profesora Pauļa Lazdas ierosmes un ar Dr. Ainas Galējas financiālu atbalstu 1992. gadā tika izveidota stipendiju programma divu sēmestŗu mācībām Viskonsinas Universitātē Oklērā. Tās absolventu skaits pārsniedz 50, savukārt kopējais stipendiju apjoms lēšams vairāk nekā pusmiljona ASV dolaru apmērā. Parallēli Latvijas jauniešu studiju atbalstam Viskonsinas universitātē Dr. Galēja vairākus gadus sekmēja Viskonsinas studentu mācības Latvijas Universitātē un ziedoja tai mācībgrāmatas.
Bez iepriekš minētām programmām deviņdesmito gadu sākumā Dr. Galēja izveidoja stipendiju programmu Latvijas jaunajiem ārstiem un pētniekiem, financiāli atbalstot viņu studijas un tālākizglītību dažādās Eiropas un ASV slimnīcās, klīnikās vai institūtos.
2005. gadā ar Dr. Galējas financiālu atbalstu tika izveidota stipendiju programma Latvijas patoloģijas rezidentiem. Dr. Galēja ir autore arī Amerikas Latviešu apvienības un Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības pārvaldītai Latvijas Okupācijas mūzeja stipendijai, kas vairāku gadu gaŗumā pavērusi iespēju Amerikas latviešu jauniešiem atgriezties savu senču dzimtenē.
Vienkāršība, labsirdība un milzu dāsnums ir visbiežāk minētie vārdi, ko saka Ainas pazinēji. 2001. gadā Dr. Galējai tika piešķirts Latvijas Triju zvaigžņu ordenis, 2006. gadā – „University of Wisconsin – Eau Claire Honorary Alumnus Award”.
2010. gada 25. septembrī Latvijas Universitāte Dr. Galējai piešķīra godabiedres nosaukumu. Dr. Galēja bijusi ne vien dāsna mecenāte, bet arī aktīva dalībniece Mineapoles latviešu ev. lut. draudzē, Akadēmiskajā kopā u.c. organizācijās, ilggadēja žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redakcijas kollēģijas locekle.
Sit tibi terra levis

FOTO:  Aina Galēja Dravniece

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (1995), medicīnas zinātņu doktors profesors Marsels Bertholds dzimis Rīgā 1922. gada 10. jūlijā. Viņa dzimtas kokam ir lībiešu cilts stiprās saknes, ārstu, filozofu, komponistu, dzejas un mākslas meistaru ugunīgais spēks. Vēl ģimnāzijas gados daudzpusīgiem talantiem apveltītais zēns sekmīgi mācījies, apguvis vairākas svešvalodas, pasniedzis privātstundas latīņu valodā.
Sākoties 2. pasaules karam, dzīves ceļš Marselu un viņa piederīgos aizveda uz Argentīnu, vēlāk Zviedriju (1973–1981), tad Šveici (1981. gadā). 1955. gadā M. Bertholds absolvējis Buenosairesas universitātes Medicīnas fakultāti, pēc tam praktizējis kā ārsts un zinātnieks Ņujorkā, Bostonā, bijis Puertoriko universitātes asistentprofesors, ķīmiskās farmakoloģijas profesors Korintas universitātē Argentīnā (1963–1965), citas Dienvidamerikas augstskolās (1965–1973).
Bijis pētnieks Stokholmā, Bāzelē. Mūža pēdējos gadus aizvadījis Lugano. 80. gados pievērsies mentālās un psihosomatiskās veselības problēmām, aktīvi praktizējis autogēnā treniņa, ārstnieciskās hipnoterapijas, uzvedības terapijas, katathīmās imaginācijas jomā. Ir izstrādājis savu stresa menedžmentu un efektīvu nomoda sapņu ārstniecisko terapiju, kas palīdzējusi pacientiem Eiropā, arī Latvijā. Latvijā izdota viņa grāmata Nomoda sapņu terapija.

Marsela Bertholda vēlēšanās bija, lai pēc nāves viņa pelni tiktu izkaisīti mīļotajā dzimtenē Latvijā. Viņš lepojies ar to, ka ir lībietis, un tāpēc vēlējies atgriezties Kolkā.

FOTO: Marsels Betholds savā mājā Lugano (Šveicē)