Drukāt

LĀZA seminārs ārstiem 7.10.2026

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

 
LĀZA seminārs 7.oktobrī Emocionāli nestabili personības traucējumi. Psihiatrs Roberts Klotiņš ( Apvienotā Karaliste)
 
Semināru laiks – 90 min, plkst. 18.00 pēc Latvijas laika.
Reģistrācija semināriem LĀB portālā. https://ej.uz/laza-seminars-07-10-2026-registracija
Dalības maksa – 29 EUR. Maksājums veicams pie reģistrācijas līdz 6. oktobrim (ieskaitot). Pēc maksājuma veikšanas semināra dalībnieki norādītajā e pastā saņems pieejas saiti semināram. Pēc semināra – neliela aptauja par ieguvumiem. Pēc aptaujas – LĀB apstiprināts sertifikāts par dalību seminārā (2 TIP).
Iespēja
  • Semināra dalībnieki saņem saiti uz semināra ierakstu, ko var atkārtoti klausīties 1. mēnesi pēc semināra.
  • Semināra ierakstu var redzēt LĀB mājaslapā sadaļā Kursi ārstiem reģistrējoties.
Semināru laika grafiks:
Reģistrācija atvērta arī:
21. oktobrī           Osteoporoze un lūzumi: ko darīt? Uģis Gruntmanis, endokrinologs (ASV)
4. novembris      Bērnu un pusaudžu paškaitējoša uzvedība un kā to izvērtēt.  Karīna Beinerte, bērnu psihiatrs (Latvija)
25. novembrī      Menopauze. Alda Urtāne, ginekoloģe, dzemdību speciāliste (Norvēģija)
P.S. Lektori par dalību seminārā atlīdzību nesaņem, dalības maksas būs ieguldījums LĀZA stipendijās un izglītības projektos. 
 Ļoti liels prieks, ka visi dalībnieki, neskatoties uz to, ka maksas seminārs, noteikti semināru ieteiktu kolēģiem (to rāda pēcsemināra aptauja) 

 

Drukāt

Ojāra Veides Fonds 2026. gadā piešķir sešas stipendijas Latvijas jaunajām ārstēm

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Ojāra Veides fonds šogad piešķīris sešas stipendijas Latvijas jaunajām ārstēm, katrai nodrošinot 2500 EUR atbalstu profesionālās pieredzes un zināšanu papildināšanai starptautiskās mācību un pieredzes apmaiņas programmās. 

Ojāra Veides stipendijas mērķis ir atbalstīt jaunos Latvijas medicīnas profesionāļus, dodot viņiem iespēju mācīties starptautiskā vidē, iepazīt jaunākās ārstniecības un pētniecības metodes un iegūto pieredzi izmantot Latvijas medicīnā.

Šāgada stipendijas saņēmējas pārstāv plašu medicīnas jomu loku:

  • Ērika Stūrmane, dzemdniecības un ginekoloģijas rezidente, savu profesionālo pieredzi papildinās The Fetal Medicine Foundation Lielbritānijā, pievēršoties augļa medicīnai un prenatālajai diagnostikai. Rekomendāciju sniedza Dr. Margarita Puķīte, Rezidentūras programmas vadītāja specialitātē “Dzemdniecība un ginekoloģija”, Latvijas Universitāte.
  • Nikola Gabriela Serģe, sirds ķirurģe, dosies uz Karolinska University Hospital Zviedrijā, lai pilnveidotu ķirurģiskās iemaņas un iepazītu pacientu pēcoperācijas aprūpi atbilstoši Ziemeļvalstu standartiem. Rekomendāciju sniedza prof. Pēteris Stradiņš, VSIA “P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” Sirds Ķirurģijas centra vadītājs.
  • Nora Kriķe, onkoloģe ķīmijterapeite, ģenētiķe un RSU doktorante, stažēsies Memorial Sloan Kettering Cancer Center Ņujorkā, kur iepazīs mūsdienīgu gastrointestinālo audzēju ārstēšanu, molekulāro izmeklējumu integrēšanu klīniskajā praksē un multidisciplināru pacientu aprūpi.Rekomendāciju sniedza Dr. Sigita Hasnere, onkoloģe-ķīmijterapeite, VSIA P. Stradiņa KUS.
  • Ieva Goberga, bērnu kardioloģijas rezidente, dosies uz SickKids Hospital Labatt Family Heart Centre Toronto, Kanādā, lai pilnveidotu zināšanas bērnu ehokardiogrāfijā, iedzimtu sirdskaišu aprūpē un sirds mazspējas ārstēšanā. Rekomendācijas sniedza asoc. prof. Ingūna Lubaua - Latvijas bērnu kardioloģijas asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bērnu kardioloģijas rezidentūras programmas vadītāja, un Dr. Valts Ozoliņš - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.
  • Renāte Rūta Apse, ārste-pētniece RSU Fāgu pētniecības grupā, plāno stažēties Frankfurtes Universitātes slimnīcas bakteriofāgu pētniecības grupā Vācijā, apgūstot bakteriofāgu terapijas klīniskos, laboratoriskos un regulatīvos aspektus, lai šo pieredzi izmantotu tās attīstīšanai Latvijā. Rekomendāciju sniedza prof. Juta Kroiča, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja.
  • Agnese Barbasova, ķirurģijas rezidente, specializējoties krūts ķirurģijā, dosies uz Polish Mother's Memorial Hospital Research Institute Polijā, lai apgūtu mazinvazīvas un endoskopiskas krūts ķirurģijas metodes, kuras Latvijā pašlaik netiek izmantotas. Rekomendāciju sniedza asoc. prof. Jānis Eglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs.

 

Šo sešu jauno profesionāļu iecerētie mācību braucieni aptver gan klīnisko medicīnu un ķirurģiju, gan bērnu kardioloģiju, onkoloģiju un inovatīvu pētniecību. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka stipendijas saņēmējas savos pieteikumos uzsver vēlmi iegūtās zināšanas un prasmes atvest atpakaļ uz Latviju, dalīties tajās ar kolēģiem un studentiem un ieviest tās savā turpmākajā darbā.

Ojāra Veides Fonda valdes priekšsēdētājs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda) norāda, ka ieguldījums jauno ārstu izglītībā ir ieguldījums Latvijas medicīnas nākotnē. Starptautiskā pieredze ļauj jaunajiem speciālistiem ne tikai apgūt jaunas metodes, bet arī veidot profesionālus kontaktus un sadarbību, kas turpinās pēc atgriešanās Latvijā.

Ojāra Veides stipendija ir ne tikai finansiāls atbalsts vienam mācību braucienam – tā ir iespēja jaunam Latvijas medicīnas profesionālim aizbraukt, mācīties, atgriezties un dot tālāk.

Ojāra Veides Fonds pateicas atbalstītājiem un visiem, kuri palīdz veidot iespējas Latvijas jauno ārstu profesionālajai izaugsmei.

Atgādinām, ka katru gadu līdz 15. septembrim Latvijas medicīnas jaunie speciālisti (ārsti, zobārsti u.c. ārstniecības personas) var pieteikties Ojāra Veides Fonda stipendijai, lai iegūtu jaunas zināšanas ārpus Latvijas.

Drukāt

Trimdā ar cālīti kabatā – stāsts, kas atgriezies Latvijā

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Grāmatas “Trimdā ar cālīti kabatā” atvēršanā LNB Draugu zālēdaudz siltu vārdu un daudz ziedu

Dr. Zaiga Alksne-Phillips un apgāda Laika Grāmata vadītāja Ligita Kovtuna grāmatas atvēršanas dienā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 14.09.2026

Grāmatu bagātina fotogrāfijas no Zaigas Alksnes-Phillips ģimenes arhīva

Tas ir Dr. Zaigas Alksnes -Phillips cālītis un tas ir viņas dzīves stāsts, kas tagad ir grāmatas formā lasāms arī latviešu valodā. Grāmata angļu valodā iznāca 2024. gadā ar nosaukumu Still the Caretaker. A Latvian Girl’s Journey, bet 2026. gadā apgādā Laika Grāmata izdota latviski — 477 lappuses, kuras bagātina arī fotogrāfijas no Dr. Zaigas Alksnes-Phillips ģimenes arhīva.

Dažkārt lielā vēsture līdz mums atnāk nevis caur datumiem, kauju kartēm un politiskiem lēmumiem, bet caur kādu pavisam mazu, dzīvu un neaizmirstamu detaļu. Šajā stāstā tā ir maza meitene ar cālīti mēteļa kabatā.

Apē dzimusī Zaiga Alksne-Phillips bija vēl tikai bērns, kad viņas ģimeni, tāpat kā tūkstošiem citu Latvijas ģimeņu, Otrā pasaules kara notikumi aizveda bēgļu gaitās. Viņa devās prom no savas dzimtās zemes, līdzi paņemot ne tikai bērna atmiņas par mājām, ģimeni, dārzu, dzīvniekiem un ikdienas rūpēm, bet arī pavisam neparastu ceļabiedru – mazu cālīti, kuru viņa bija paņēmusi līdzi un slēpa kabatā.

Tieši šis cālītis kļuvis par simbolu grāmatai “Trimdā ar cālīti kabatā”, kas šogad pirmo reizi latviešu valodā nonākusi pie lasītājiem. Grāmatu sarakstījusi amerikāņu rakstniece Nensija Švarckopfa-Žarmina (Nancy Schwarzkopf Jarmin), balstoties Zaigas bērnības atmiņās, sarunās un vēsturiskajos pētījumos.

 

Šī nav tikai grāmata par karu un bēgļu gaitām. Tas ir stāsts par bērna pasauli laikā, kad pieaugušo pieņemtie lēmumi vienā mirklī varēja izmainīt visu dzīvi. Tajā līdzās bailēm un neziņai ir arī bērnības prieki – vecmāmiņas rīsu putra, mammas ceptās vēja kūkas, ziemas dienas, rotaļas, dzīvnieki un sapņi par nākotni. Tieši šīs mazās, ikdienišķās detaļas padara lielo vēsturi taustāmu un ļauj to ieraudzīt nevis tikai kā pagātnes notikumu, bet kā konkrētu cilvēku dzīvi.

Lasot Zaigas stāstu, īpaši spēcīgi izjūtams, cik daudz bērns spēj saprast un izjust pat tad, kad apkārtējā pasaule pieaugušajiem kļūst nesaprotama un bīstama. Mazajai Zaigai bija jāiepazīst bailes, zaudējuma sajūta un neziņa par nākotni, taču viņa nezaudēja spēju rūpēties. Arī cālītis kabatā nav tikai aizkustinošs bērnības piedzīvojums. Tas ir stāsta tēls, kas iemieso dzīvību, cerību un vēlmi nosargāt kaut ko dzīvu laikā, kad tik daudz kas tika izpostīts.

Trimdas stāsts ir arī par to, kā bērnības pieredze kļūst par cilvēka dzīves pamatu.

Zaiga Alksne-Phillips vēlāk kļuva par ārsti – iecienītu un mīlētu bērnu ārsti Amerikā –, saglabājot rūpes par cilvēku kā vienu no savas dzīves svarīgākajām vērtībām. Viņas dzīvesstāstā pārsteidzoši organiski savienojas bērnībā piedzīvotais, medicīnas profesija, trimdas pieredze un mūža saikne ar Latviju. Šī saikne nav tikai sentimentāla atmiņa par zemi, no kuras reiz nācies aizbraukt. Zaiga gadu desmitiem ir bijusi aktīva Latvijas un latviešu sabiedrības atbalstītāja. Viņa ir arī viena no ilggadīgākajiem Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedriem un joprojām aktīvi darbojas LĀZA valdē. Tas ir īpaši simboliski: cilvēks, kura bērnību kara laikā pārtrauca piespiedu aizbraukšana no Latvijas, visu turpmāko dzīvi ir turpinājis uzturēt saikni ar savu dzimteni un palīdzēt stiprināt Latvijas medicīnu un ārstu kopienu. Tāpēc grāmatas iznākšana latviešu valodā LĀZA saimei ir arī īpašs notikums. Tā ir ne tikai viena bagāta dzīvesstāsta saglabāšana, bet arī daļa no plašāka latviešu ārstu trimdas vēstures mantojuma. Šie stāsti pamazām kļūst arvien nozīmīgāki, jo aiz katra no tiem ir cilvēks, kurš piedzīvojis laiku, ko jaunākās paaudzes pazīst tikai no vēstures grāmatām. Un varbūt tieši tāpēc šī grāmata ir jālasa arī jaunajiem.

Ne jau tādēļ, lai viņi tikai uzzinātu, kā bija toreiz. Bet, lai saprastu, ko nozīmē piederēt savai vietai, saglabāt atmiņu un nepazaudēt cilvēcību arī tad, kad dzīve liek sākt visu no jauna.

 

Grāmatas atgriešanās Latvijā šogad notikusi ļoti simboliski. 29. augustā tā tika atvērta Apes Amatu mājā – pilsētā, kur sākās Zaigas dzīvesstāsts. Savukārt 14. septembrī grāmatas prezentācija notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu zālē Rīgā, kur grāmatas galvenā varone kopā ar grāmatas veidotājiem varēja sajust, ka ir padarīts labs darbs. To apliecināja silti apsveikuma vārdi no draugiem, Zaigas Alksnes-Phillips stipendiātiem, LĀZA un Daugavas Vanagu vadības un tā dziļā un bagātā klusuma, kas valdīja, kad aktrise Dace Bonāte lasīja fragmentus no grāmatas.

Grāmatas autore Nensija Švarckopfa-Žarmina Latviju un tās vēsturi iepazinusi arvien dziļāk, un Zaigas stāsts viņai kļuvis par iespēju caur viena bērna likteni pastāstīt par daudz plašāku vēstures pieredzi. Taču šajā darbā nav tikai pagātne. Tajā ir arī jautājums par to, ko mēs šodien darām ar atmiņām, ko mums uzticējuši iepriekšējie cilvēki. Zaigas stāsts ir viena no šīm uzticētajām atmiņām. Mazais cālītis, kas reiz slēpās bērna mēteļa kabatā, ir izdzīvojis ne tikai kara un bēgļu ceļu. Tas ir izdzīvojis arī laikā – un tagad, pēc vairāk nekā astoņām desmitgadēm, ir atgriezies Latvijā grāmatas lappusēs. Varbūt tas ir pats skaistākais šī stāsta turpinājums. Cālītis kabatā – tās bija māju sajūtas, ko mazā meitene paņēma sev līdz nezināmajā ceļā. Gribas ticēt un vēlēt, lai mums katram būtu šī māju, šī piederības sajūta, ko gribam sargāt un ko sargājam!

Septembris ir Dr. Zaigas Alksnes-Phillips dzimšanas dienas mēnesis! Daudz laimes, jubilār! Un paldies par lielisko dāvanu gan sev, gan mums visiem!