Starp politiskajām priekšvēlēšanu debatēm nepelnīti pieklusināta bija vēsts, ka Rīgā pulcējušies izcili pasaules ārsti, zobārsti, visu medicīnas jomu speciālisti, lai tiktos 9. Latvijas ārstu kongresā, kurš norisinājās no 21. līdz 24. septembrim. Kongress savā vērienā un satura bagātībā bija izcils notikums. Ar lepnumu var teikt, ka tā organizācijā lielu daļu savas dvēseles ielika arī LĀZA biedri, īpaši jau asoc. prof. Daina Dreimane un prof. Bertrams Zariņš kā kongresa organizācijas komitejas locekļi. Kongresa programma šoreiz bija tik vispusīga un saistoša visu specialitāšu ārstiem, ka bija pat grūti izvēlēties paralēli noritošos pasākumus, kuros tad ņemt dalību. Tomēr labā ziņa visiem dalībniekiem bija, ka kongresa notikumi tika gan translēti tiešsaistē, kā arī ierakstīti un būs pieejami jau arī vēl ilgi pēc kongresa noslēguma. 21. septembra rīts ausa saulains un silts. Kongress sākās ar Ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā. Svinīgajā un apskaidrotajā gaisotnē vairākkārt skanēja mums visiem tik vajadzīgie vārdi – ticība, cerība, mīlestība. Tā vien šķiet, ka, reiz izskanējuši, tie pavadīja kongresa dalībniekus visu kongresa laiku. Aiz Latvijas karoga, Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa karoga un Latvijas Ārstu biedrības karoga kongresa dalībnieku ceļš vijās caur vecpilsētas ielām līdz Brīvības piemineklim, kur noliecām galvas cieņā un guldījām ziedus.

Lielākais medicīnas forums Latvijā par savu mājvietu bija izvēlējies ATTA CENTRE Rīgā, kur vienlaikus vairāki tūkstoši klausītāju varēja piedalīties kongresa norisē gan klātienē, gan attālināti. Pirmā kongresa diena bija veltīta arī tēmai par psihisko veselību sabiedrības krīžu laikā, un savu lekciju sniedza arī LĀZA valdes locekle, bērnu psihiatre Karīna Beinerte. Kongresa atklāšanas sarīkojumā ikgadējās Latvijas Medicīnas Fonda stipendijas pasniedza prof. Bertrams Zariņš. Dienu noslēdza negaidīts pārsteigums – dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Filmas veidotāji: Krista Vāvere un Kaspars Goba.

22. septembrī notika kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”. Par tās emocionālāko mirkli kļuva prof. Bertrama Zariņa lekcija par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, kas norisinājās Latvijā 1989. gadā. Šķiet, tā bija viena no tām reizēm, kad gan lektoram, gan klausītājiem emocijas pildīja sirdis un acīs riesās asaras – ne skumju, bet gaismas asaras, par to, cik nozīmīgos un skaistos brīžos mums ir bijis lemts piedalīties. Nenoliedzami, ka Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress ir nozīmīgs ne tikai Latvijas medicīnas attīstības ceļā, bet arī Latvijas brīvības ceļā. Un nozīmīgs tas bija arī LĀZA biedru dzīves ceļā, jo daudziem tā bija ilgi lolotā atgriešanās Dzimtenē, bet daudziem arī pirmā reize Tēvu zemē. LĀZA guva reālus mērķus – ne vairs vērstus uz trimdā mītošo interesēm, bet gan vēršot skatu uz Tēvzemes kolēģu un latviešu tautas vajadzībām.

23. septembra rītā LĀZA priekšsēdis Uģis Gruntmanis LĀZA 75 gadu jubilejai veltīto plenārsēdi sāka ar vārdiem – LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo. Un tam nevar nepiekrist neviens, kas kaut nedaudz ir sekojis līdz latviešu ārstu trimdas ceļiem pēc Otrā pasaules kara. Pārvarot kara grūtības, svešuma smagumu, trimdas ārsti, un ne tikai ārsti, rada spēku veidot savu un savu bērnu dzīves ceļus tā, lai pēc daudziem gadiem spētu palīdzēt Latvijai. Brīvās Latvijas gados LĀZA izvirzīja par mērķi turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas kolēģiem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar “jauno diasporu”, pārsvarā Eiropā, galveno uzsvaru liekot uz atbalstu jauno ārstu izglītībai un pieredzes apmaiņai. Likumsakarīgi, ka arī Profesora Ilmāra Lazovska piemiņai dibinātā Medicīnas fonda stipendijas Dr. Ēriks Niedrītis Latvijas studentiem pasniedza jubilejas plenārsēdē. Uģis Gruntmanis kā sēdes vadītājs nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikuma vēstuli LĀZA jubilejā, bet klātesošos tiešsaistē uzrunāja eksprezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga. LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo labiem darbiem – to apliecināja arī filma "LĀZA 75 gadi", kuras tapšanā liels nopelns režisoram Viktoram Dukam.

Izcilus priekšlasījumus sniedza LĀZA biedri Zane Jaunmuktāne un Jānis Tupesis. Sēdi vadīja LĀZA valdes locekļi Daina Dreimane un Kaspars Tūters. Kongresā referēja arī Andis Graudiņš, Daina Dreimane, Uldis Kopeika, diskusijas vadīja Uģis Gruntmanis un Kamena Kaidaka.

LĀZA 75 gadu jubilejas vakars aizritēja sirsnīgā gaisotnē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur arī glabājas LĀZA arhīva materiāli un daudzu ārstu un māsu privātie dāvinājumi muzejam. Savu īpašo dāvanu klātesošajiem sniedza pianiste Dzintra Erliha, atskaņojot Lolitas Ritmanes skaņdarbu – veltījumu COVID upuriem. Tomēr domas un sarunas bija možas un cerību pilnas, ka LĀZA ceļš ir garš un būs vēl garāks, jo mums ir, kurp doties. Un ceļamaizei viens no daudzajiem vēlējumiem:

“Dāsnums un atbalsts, ko LĀZA sniedz esošajiem un topošajiem ārstiem, veicina tieksmi pēc izcilības. Tas iedrošina spert ļoti nozīmīgus soļus pašizaugsmes virzienā, nodrošinot sajūtu, ka viņi nav vieni. Šis nesavtīgais atbalsts ietekmē Latvijas nākotni, kura kļūst arvien bagātāka ar teicamiem un izciliem speciālistiem. Paldies!” Tīna Luīze Čupāne, medicīnas studente, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāte 2022

Vairāk foto no 9. Latvijas Ārstu kongresa lūdzu skatīt šeit

Kad šodiena ar vēsturi satiekas

Kad 1989. gada jūnijā plaši atvērās lidostas “Rīga” durvis, lai toreiz vēl Padomju Latvijā ienāktu vairāk nekā 100 brīvās pasaules latviešu ārsti, kurus savā starpā vienoja senākā no trimdas organizācijām – Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), nevarējām neviens vēl zināt, kā izveidosies kontakti starp divām tik ļoti atšķirīgām pasaulēm. Bet sirsnība, latvietība, prieks par iespēju satikties, vēlme atbalstīt bija tā augsne, kurā iesakņojās uz palikšanu mecenātisms. Katrs atsevišķi vai arī profesionālās kopās, bieži arī kā latviešu draudzes, trimdas latvieši sāka savu palīdzības darbu Latvijas medicīnai. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kontakti un palīdzības iespējas paplašinājās. Drīz pēc pirmā ārstu kongresa,1990. gadā, ārsti brāļi Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) izveidoja bezpeļņas organizāciju Latvijas Medicīnas Fonds (LMF), kas sākotnēji bija saistīts ar LĀZA, 1999. gadā prof. Emma Irēne Groduma (Kanāda) sava karā kritušā brāļa – medicīnas studenta, piemiņai nodibināja Ojāra Veides fondu. Par tā vadītāju kļuva prof. Kaspars Tūters. 2003. gadā Dr. Ēriks Niedrītis (ASV) izveidoja Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu izcilā Latvijas ārsta piemiņai. Savu mecenāta darbu turpināja prof. Kristaps Keggi ar Keggi Fund for International Orthopaedic Education. Dr. Aina Galēja Dravniece no saviem līdzekļiem sponsorēja daudzu Latvijas jauniešu izglītības iespējas ASV. Tagad darbojas viņas vārdā nosauktais fonds. Precīzi vairs neviens nevar pateikt, cik daudziem kolēģiem Latvijā kādreizējās trimdas kolēģi ir palīdzējuši, bet šis skaitlis noteikti ir jau vairāki simti. Tāpat palīdzību saņēmušas arī Latvijas ārstniecības iestādes un augstskolas.

21. septembrī Rīgā sāksies nu jau 9. Latvijas ārstu kongress, ko atkal kopā rīko Latvijas Ārstu biedrība un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība. 33 gadi – tā ir laika aiza, kurai vēl pāri met tiltu pirmā kongresa organizatori un dalībnieki, kas ieradušies Latvijā no tālienes – prof. Bertrams Zariņš, dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), prof. Kaspars Tūters (Kanāda), dr. Ēriks Niedrītis (ASV), prof. Andis Graudiņš ( Austrālija). Kongresa atklāšanas vakarā 21. septembrī prof. Bertrams Zariņš pasniegs LMF stipendijas trim jaunajiem Latvijas ārstiem un studentei no ASV. Kongresa dalībniekiem būs unikāla iespēja – būt klāt filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrādē.

22. septembra plenārsēde būs veltīta arī atskatam uz Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu, ko sniegs prof. Bertrams Zariņš. 2019. gadā, atzīmējot 30 gadus kopš pirmā kongresa, SIA Medicīnas Apgāds izdeva grāmatu “Latviešu ārstu kongress” – tas ir unikālu dokumentu, fotogrāfiju un domu apkopojums.

Senākā trimdas organizācija LĀZA savu 75 gadu jubileju atzīmēs ar tai veltītu plenārsēdi 23. septembra rītā. Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna būs tā, kas iesāks šo skaisto dienu. LĀZA 75 gadiem veltītā dokumentālā filma, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātu sveikšana un izcilu lektoru priekšlasījumi būs plenārsēdes turpinājums. Bet vakara daļa aizritēs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur glabāšanā jau tālajā 1993. gadā ir nodots LĀZA arhīvs, un muzeja krājumus papildina arī LĀZA biedru individuālie dāvinājumi.

“Gūt var dodot...” šie Raiņa tik bieži pieminētā citāta vārdi ir LĀZA moto arī šogad. Gūt var dodot – par to pārliecinās visi, kas kādreiz ir snieguši palīdzīgu roku. Un LĀZA biedru vidū tādu ir daudz, ļoti daudz. 33 gadi ir laiks, kurā jau nomainījušās ārstu paaudzes, tomēr mecenātisma gars ir dzīvs.

Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress bija kā cīrulis, kas vēstīja pavasari. Tā saviļņojums un emocionālais pacēlums ir neatkārtojami. 9. Latvijas ārstu kongress ir apliecinājums tam, ka vajadzība būt kopā, lai domātu, runātu, iepazītu ko jaunu, nekur nav zudusi.

Foto no B. Zariņa un P. Apiņa grāmatas “Latviešu ārstu kongress”: