Pieminot Latvijas varoņus un savu Tēvzemi
11. novembrī pieminam mūsu varoņus, kas cīnījās par Latvijas brīvību. Sveču liesmiņas deg Daugavas krastos, un sveču upes plūst Brāļu kapos. Šoreiz neliels ieskats vēsturē - kā tapa vieta, kur guldīti tautas varoņi.
Brāļu kapu ansambļa vēsturē.
Brāļu kapu darba autori
Dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks, tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. Skulptūras izkala Pēteris Banders, Nikolajs Maulics, Mārtiņš Šmalcs un citi.
Īsa vēsture
Kad kaujās bija krituši pirmie latviešu strēlnieki, sākās Brāļu kapu izbūves pirmais posms (1915–1923) A. Zeidaka vadībā. Pēc viņa ieceres tika izveidots simetrisks ansambļa plāns (galīgais variants 1922. gadā) ar trīs galvenajām daļām: Pārdomu ceļu, Varoņu terasi un kapu lauku, kas ir saglabāts līdz mūsdienām. Pēc ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma izveidoja Brāļu kapu komiteju (1920), kas nodarbojās ar kritušo karavīru piemiņas iemūžināšanu Rīgā un citviet Latvijā, arī valsts un sabiedrības līdzekļu piesaistīšanu. Komiteja 1921., 1922. un 1923. gadā sarīkoja Brāļu kapu memoriālā ansambļa ieceres konkursus, kuros piedalīties tika uzaicināti mākslinieki un arhitekti.
Otrajā posmā (1923–1936) notika ansambļa plānošana un celtniecība. 1923. gada nogalē Komitejas valde (priekšsēdētājs mācītājs Edgars Bergs) uzaicināja arī K. Zāli, kurš uzņēmās ansambļa kopskata modeļa izgatavošanu un skulptūru darināšanas vadību; ansambļa celtniecību vadīja būvkomisija.
1924. gadā K. Zāle iepazīstināja Komiteju ar savu projektu, kurā bija paredzēts Mātes Latvijas figūru novietot ansambļa vidējā daļā. Projektu vairākkārt papildināja un pārbaudīja, veidojot dabiska lieluma maketus. Nozīmīga bija P. Federa darbība, viņš ierosināja Mātes Latvijas tēlu novietot ansambļa noslēgumā. 1925. gadā tika uzcelta akmens apstrādes darbnīca Gaujas ielā, Rīgā, ar tam laikam modernu akmens zāģēšanas iekārtu. Pirmās atklātās skulptūras bija “Ievainotais (Mirstošais) jātnieks” I, II (1927, 1929, augstums 4 m, platums ~ 6,5 m) apbedījuma lauka malās. 1928. gadā sāka būvēt noslēguma sienu un projektēt ieejas vārtus.
Centrālo grupu – “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” – atklāja 1929. gadā (augstums ar postamentu 22 m), Latvijas novadu heraldiskos tēlus (1,8 m augstums, pamatne 1,2 m) uzstādīja 1931. gadā.
1934. gadā ansamblis galvenajos vilcienos bija pabeigts, tajā bija iekārtots Svētās (Mūžīgās) uguns altāris centrālajā terasē, izbūvētas četras lakonisku formu būves (depozitāriji) un ieejas vārti ar divu sērojošu senlatviešu jātnieku figūrām katrā pusē. Memoriāla kopplatība ir ap 9 ha un kopgarums 457 m.
Brāļu kapu memoriālu oficiāli atklāja 11.11.1936.
Plašāks apraksts un arī foto materiāls https://enciklopedija.lv/skirklis/131532
LĀZA atsāk seminārus par bērnu uz pusaudžu psihisko veselību. 9. novembra seminārā no 18.00 līdz 20.00 pēc Latvijas laika runāsim par šobrīd sociālajā telpā jau skaļi skanošo tēmu - dzimuma identitāte. Semināra mērķa auditorija ir psihiatri, psihoterapeiti, bērnu endokrinologi, ģimenes ārsti, mākslu terapeiti, izglītības iestāžu vadītāji – visu, kuru darba laukā ir bērnu psihiskā veselība. Sarunas vedēji - psihoterapeite Inta Zīle (Latvija), Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, bērnu endokrinoloģe Daina Dreimane (ASV), bērnu un arī pieaugušo endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne (Latvija). pieaugušo un bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs (Latvija), psihiatre Dace Sortland (Norvēģija). Kāds ir mūsu sarunas vedēju skatījums, risinājumi un ar tiem saistītās sekas. Ko var un ko vajag darīt?
Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš. Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).