Drukāt

Par atbalstu Ukrainai - trīs Latvijas anesteziologi

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Latvijas anesteziologi Edgars Vasiļevskis, Iveta Golubovska, Aleksejs Miščuks Ukrainā, 2024

Profesors Aleksejs Miščuks, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca

Viss ir ļoti vienkārši. Esam trīs ārsti anesteziologi no Latvijas. 2022. gada maijā mēs organizējam Baltijas reģionālās anestēzijas konferencē, pieaicinājām arī anesteziologus no Ukrainas. Jūnijā paši devāmies uz Ukrainu un redzējām, kas notiek aktīva kara laikā Ukrainā. Redzējām, kādi izaicinājumi ir Ukrainas kolēģiem. Sapratām, ka nedarīt neko nevaram. Tas bija tikai sākums.

Doma, ko darīt un kādā veidā palīdzēt cilvēkiem Ukrainā, veidojās ļoti ātri. Skaidrs, ka mūsu pieredze reģionālā anestēzijā ir pieprasīta un kara laikā aktuāla.

Jautājums: kā tu vari palīdzēt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam? Atbilde: vajag iemācīt maksimālu ārstu skaitu darīt to, ko protam vislabāk – reģionālo anestēziju. Tas ir ceļš.

2024. gadā mēs jau otro reizi braucām kopā uz Ukrainu, šoreiz uz Ivanofrankivsku. Jau pēc pirmās reizes, kad bijām Kijivā, sapratām, cik apmācības kolēģiem Ukrainā ir nepieciešamas un ka viņi pēc tam reģionālo anestēziju pielieto savā darbā. Vairākkārt no Ukrainas atsūtīja bildes, lepojoties, ka veiksmīgi izmantojuši ultrasonoskopiju un reģionālo anestēziju.

Galvenais iespaids Ukrainā ir cilvēki. To, ko saskati cilvēku acīs. Sāpes un sēras, bet arī vienlaikus lepnums un nelaužamā gatavība visu pārvarēt. Palīdzēt viņiem mācīties, lai glābtu cilvēkus no sāpēm, ir mūsu pienākums, tāpēc uzaicinājām kolēģus arī pie mums, uz Latviju, uz mūsu slimnīcām.

Vienam cilvēkam tas viss nav pa spēkam, protams, tāpēc varu tikai lepoties, ka man ir tādi draugi, kolēģi un domu biedri kā Dr.med. Edgars Vasiļevskis un asoc. profesore Iveta Golubovska.

Dr.med. Edgars Vasiļevskis, RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra un Anatomijas un Antropoloģijas institūts, Rīgas 1. slimnīca un DAP sāpju klīnika

Kursu nodarbības ultrasonoskopijā un reģionālajā anestēzijā Ivanofrankivskā, 2024Ideja braukt uz Ukrainu un dalīties ar mūsu pieredzi radās 2022. gada Baltijas reģionālās anestēzijas konferencē Rīgā, kur ZOOM piedalījās anesteziologs no Ukrainas. Viņš stāstīja par ikdienas darbu, sniedzot palīdzību un veicot anestēziju karā ievainotajiem. Piedāvājām mūsu palīdzību, un Ukrainas kolēģi atsaucās. Tā kopā ar kolēģiem no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un LU profesoriem Ivetu Golubovsku un Alekseju Miščuku gatavojāmies ceļā. Pirmajā braucienā uz Kijivu devāmies, īsti neapjaušot, kas kolēģiem nepieciešams, un turklāt bija arī zināms uztraukums par došanos kara zonā. Bet 2024. gada braucienā uz Ivanofrankivsku jau bija skaidrs, ka slimnīcām ir piegādāta aparatūra, bet nav nepieciešamo zināšanu reģionālās anestēzijas un analgēzijas veikšanai. Un tā tik ļoti ir vajadzīga, operējot karā ievainotos Ukrainas aizstāvjus un civiliedzīvotājus! Kursos piedalījās 50 anesteziologi un apmēram 70 sekoja kursiem attālināti. Kolēģi apguva bāzes zināšanas darbā ar sonogrāfijas aparātu un veicot blokādes. Zinātkāre un entuziasms kolēģu acīs arī kara laikā deva neatkārtojamu gandarījuma sajūtu par zināšanu nodošanu. Un atgriežoties Latvijā – lepnums par padarīto. Mums visiem ir pārliecība, ka noteikti brauksim un dalīsimies ar zināšanām atkal!

 

7.	Ukrainas kritušo varošu piemiņas iela Ivanofrankivskā, 2024Asoc. profesore Iveta Golubovska, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca

Man ir prieks un lepnums par to, ka man ir tādi draugi un kolēģi, ar kuriem jau otro reizi braucām kopā uz Ukrainu mācīt kolēģus veikt reģionālos blokus, lai palīdzētu ievainotajiem karavīriem brūču dziedināšanā.

Man lielākais šoks bija Ukrainas slimnīcas liftā, kad mēs braucām kopā ar jaunu puisi, varbūt 20 gadus vecu, kuram bija abu roku amputācija, ar sprādzienu sakropļota seja un, acīmredzot, arī aklums. Nespēju novaldīt asaras.

Mans lielākais pārsteigums, ka ukraiņu ārsti ir pilnīgi atteikušies no krievu valodas saziņas procesā gan ar mums, gan savā starpā, gan ar pacientiem. Lai apmācības procesā nebūtu grūtības tiem, kas labi nepārzin angļu valodu, bija tulkotāja, kas tulkoja lekcijas un jautājumus.

Mums Latvijā ir ko pamācīties.

Interese no kolēģu puses bija milzīga. Veicot blokādes pacientiem, apkārt sastājās ārstu grupa, kas uzdeva jautājums un filmēja procesu. Ukrainas ārstiem nav viegli, jo kopš 2019. gada nevarēja izbraukt apmācību nolūkā COVID - 19 epidēmijas dēļ, pašlaik izbraukšana ir ārkārtīgi ierobežota aktīvā kara dēļ.

Atvadoties viņiem acīs ir kaut kāda neizsakāma cerība un skumjas, jo mēs braucam prom, bet viņi paliek …

Ļoti ceru, ka mēs jau 2024. gada pavasarī varēsi uzņemt ukraiņu ārstus Latvijā mūsu slimnīcās, lai turpinātu apmācības.

Paldies, Latvijas Medicīnas fondam (LMF) par finansiālu atbalstu, lai segtu tās izmaksas, kas rodas šādā programmā. 

 

Drukāt

Medicīnas studentus aicina pieteikties Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2024!

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Prof. Ilmārs Lazovskis“Vārdi ir domu drānas” Prof. Ilmārs Lazovskis 

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.

Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems "Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda" stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.

Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 21. jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija.

Drukāt

In memoriam Dr. Ansis Muižnieks (1928.7.10.- 2024.12.02)

Autors Kamena Kaidaka.

Dr. Ansis Muižnieks (1928.7.10.- 2024.12.02)„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies. 

Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.

Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.

Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība.  Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.

Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.

Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos" (1996)

2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.

Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot... Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.

Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība