Drukāt

Profesors Pēteris Apse

Autors Dr. med. Rūta Rastiņa, klīnika ADENTA.

Prof. Pēteris ApsePēteris Apse ir profesors Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās padomes loceklis, Royal College of Dentists (Canada), International College of Dentists, International College of Prosthodontists, European Association for Osseointegration, European Prosthetic Association, Baltic Association for Prosthodontics, Latvijas Zobārstu Asociācijas un Zobārstu – protēzistu asociācijas biedrs. Atzinības krusta IV šķiras ordeņa virsnieks. Daudzu zinātnisko darbu autors un līdzautors. Lektors dažādās starptautiskās un Latvijas zinātniskajās konferencēs. 

Zobārstniecības klīnika Adenta saka PALDIES! savam dibinātājam un vadītājam prof. Pēterim Apsem. Daudzu gadu garumā viņš bija ne tikai mūsu klīnikas īpašnieks un vadītājs, bet arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors un jaunās zobārstniecības ieviesējs Latvijā.

Pētera Apses ieviestā zinātniskā un uz pierādījumiem balstītā pieeja zobārstniecībai, koleģialitāte un harizma ir nesusi augļus. Viņa sekotāji un klīnikas vadītāji sekmīgi veicina klīnikas izaugsmi. Viņa ieviestās tradīcijas turpinās RSU Stomatoloģijas Institūta zobārstniecības un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes zobārstniecības studiju programmā.

 

Daudziem no mums pirmā iepazīšanās ar prof. Apsi notika augstskolā 90-to gadu sākumā. 

Jau iepriekš bija zināms, ka kāds Kanādas zobārsts, patriotisks latvietis, braukšot ciemos uz Latviju un uz Stomatoloģijas fakultāti. Tas mūs vienlīdz iepriecināja un arī satrauca, jo mēs zinājām, cik nepievilcīgas ir mūsu telpas, cik liels trūkums valda fakultātes apgādē. Bet vēl īsti nesapratām to svarīgāko – cik tālu iepakaļ esam no pasaules zobārstu zināšanām! Un tas gan baidīja, gan iepriecināja – sak’, būs kauns, bet būs, kam pajautāt!

Pirmie Pētera Apses apciemojumi pagāja, diplomātiski izsakoties, abām pusēm neitrāli draudzīgā noskaņā. Pēteris runāja mazliet savādā latviešu valodā, šo to pajautāja, pierakstīja, šķiet, fotografēja. Neizrādīja ne izbrīnu, ne šausminājās. Vienu vienīgo reizi, redzot protezēšanā toreiz vēl lietojamo ģipsi, viņš pajautāja: “Vai tiešām to liek cilvēkiem mutēs? Un ļauj tam sacietēt?…”

Iekams pavisam palikt Latvijā, Pēteris lidoja uz Kanādu un atpakaļ vēl vairākas reizes. Parasti ar sava un savas māsas, Kanādas zobārstes Silvijas Janušonis (LĀZA biedres) izveidotā palīdzības fonda dāvanām, kas Zobārstniecības fakultāti balstīja vismaz turpmākos 5-7 gadus.

Šis varētu būt pilnīgi atsevišķs stāsts par Pēteri Apsi. Gan par Kanādas valdības informēšanu un iesaistīšanu Latvijas augstskolas fakultātes atbalstīšanā, gan par viņa lielo, nesavtīgo ikdienas darbu, organizējot, vācot, pakojot un nosūtot pakas uz Latviju.

Dažreiz Silvija pievienojās brālim Latvijā. Viņu abu lekcijas un praktiskie demonstrējumi bija pirmās mūsu „jauno laiku” zobārstniecības vēsmas. Tikai tad mēs sākām saprast dramatisko plaisu zobārstniecības attīstībā starp bijušo Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku un pārējo pasauli.

Atceros, cik noderīgi šķirstīšanai bija pirmie firmu katalogi. Vismaz 90% tur redzamā mums bija svešs. Tas prasīja 3 gadu intensīvu mācīšanos un praktizēšanu, lai iesēstos moderno laiku zobārsta krēslā un, īpaši, lai varētu kvalitatīvi mācīt studentus. Laime, ka Pēteris Apse bija jau fakultātē un sasniedzams! Mūsu jautājumiem jau nebija gala. Līdz smieklīgumam vieglas procedūras toreiz no mums prasīja TĀDU piepūli! Brīnumu lauks. Brīnumu laiks!

Augstskolā parādījās Zviedrijas Ūmeo Universitātes sagādātās – lietotās, bet labās zobārstniecības iekārtas un pacientu krēsli, kuros pacients nesēž, bet jau atrodas horizontāli. Atkal mācīšanās! Darbs četrrocīgi ar asistentu! Bet asistentu jau sākumā nebija. To skološanai Pēteris un Silvija organizēja higiēnistu apmācības, dodot impulsu skolas attīstībai! Jauni materiāli, instrumenti, metodes, darba organizācija! Viss, viss bija jauns! Pat attieksmes maiņa un cita veida domāšana, sākoties maksas zobārstniecībai. Tas bija grūts posms – pāreja no nabadzības, primitīvas „bezmaksas” padomju zobārstniecības uz maksas modernu nozari. 

Pacienta izmeklēšana, ārstēšanas plāna sastādīšana un cenu saskaņošana ar pacientu. Lekcijas un semināri. Katrā etapā Pēteris Apse mūs nenogurstoši mācīja un konsultēja. Kādreiz gadījās arī smieklīgi pārpratumi, kur mūsu un viņa domāšana nekādi nesaskanēja. Labam piemēram noder „humāno” labumu sadale starp katedrām.

Pēteris pēc savas labākās pieredzes un sirdsapziņas ieteica visus atsūtītos materiālus salikt un sakārtot kopīgā noliktavā. Un katrai katedrai pēc vajadzības nākt un paņemt vajadzīgo „kaut ko”.  No kolektīvās bļodas pasprukušiem šis atkal „kopējās” noliktavas princips nekādi neiederējās mūsu jaunajā domāšanā. Mums, kas tikko bija “atkratījušies” no kolektīvās mantas un atbildības, šis ieteiktais “kopīgās noliktavas” princips negāja pie sirds.

Pieredze pierādīja, ka tas Latvijā vēl nevarēja darboties. Katra katedra pūlējās iegūt visu iespējamo un noglabāt SAVĀ skapī un izsniegt tikai SAVIEM studentiem. Tā Pētera „sociālistiskās” vienlīdzības principi izgāzās. Līdz brīdim, kamēr katrai katedrai parādījās savs budžets un savas iespējas iegādāties un lietot, ko vien vēlas. Tā – ieklausoties, mācoties un papildinoties, esam kopā auguši un droši varam apgalvot, ka prof. Pēteris Apse ir tas, kas mūsu otrās brīvās Latvijas zobārstniecības šūpuli ir kāris, šūpojis un turpina to darīt līdz šim. Pēteris ne tikai izglītoja un konsultēja Latvijas zobārstniecības fakultātes pasniedzējus, studentus un ārstus, bet vēl līdz šim ir pieprasīts lektors visās Baltijas balstīs un arī ārpusē.

Rakstot šo, nevar nepieminēt vēl citus mūsu fakultātes labdarus – prof. Mirdzu Neiders no Bufalo Universitātes (ASV), Dr. Silviju Janušonis no Kanādas, Dr. Sibillu Bjarnason no Zviedrijas, Dr. Ingrīdu Ozoliņš un citus latviešu izcelsmes ārstus, kuri grūtos laikos bija klāt ar reālu palīdzību.

Prof. Pēteris Apse bija un ir autoritāte Latvijas zobārstniecībā. Pacientu iecienīts un ārstu ieredzēts, viņš beidz savu praktisko profesionālo darbību pēc 26 gadiem Latvijā. Nu pietiks laika gan abiem bērniem – studējošiem jauniešiem Renātei un Ingum, gan ģimenei Kanādā, gan ceļojumiem, dabai, fotografēšanai, mēbeļu izgatavošanai un, ceru, arī draugiem!

Paldies par neizsīkstošo enerģiju, profesionālo palīdzību un draudzību daudzu garu gadu garumā! Paldies par kopīgu darbu un ADENTAS klīniku, kuru Tu atstāj drošās rokās! Traucies tālāk un neaizmirsti mūs!