Universitāšu slimnīcas iet bojā, ko darīt?

Publicēts portālā IR, 23.04.2018.

Papildus 200 miljoni veselības aprūpei, būtiski neuzlabos kritisko situāciju universitāšu slimnīcās, tā ir un būs milzīga problēma Latvijas pacientiem. Kāpēc?

Jo lielākā daļa ārstu Latvijas vadošajās slimnīcās strādā uz ceturtdaļu vai pusslodzi tikai viena iemesla dēļ – viņi nevarēja, nevar un nevarēs atļauties to darīt uz pilnu slodzi, jo samaksa par “slodzi” ir fenomenāli zema (pēc algas palielinājuma šogad vidēji 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas). Un tāpēc ārsti turpinās strādāt divās un trīs darbavietās.

Šī “kārtība”, kad visi ārsti universitāšu slimnīcās nestrādā pilnu darba laiku, rada milzīgas pieejamības un kvalitātes problēmas Latvijas pacientiem, kā arī paildzina pacientu atrašanos slimnīcā, jo nevar notikt un nenotiek intesīvs diagnostikas un ārstēšanas process. Igaunijas universitāšu slimnīcās līdzīgi jau nenotiek pēdējos 10 gadus!

Ar 200 miljonu eiro piešķiršanu to bija iespējams būtiski uzlabot, taču tas netika izdarīts koalīcijas partiju līderu gļēvuma dēļ lobijistu un lielo ziedotāju priekšā! To pilnībā atzina ZZS veselības ministre.

Bet padomāsim uz mirkli, vai varam iedomāties situāciju, kad ministrijas, bankas, lielākā daļa pieredzējušāko darbinieku strādātu uz pusslodzi vai mazāk un pēcpusdienā savā darba vietā vairs nebūtu atrodami, bet dotos veikt tieši tādu pašu darbu citā iestādē? Kāda būtu šo iestāžu produktivitāte, kvalitāte un iespēja koordinēt darbu?

Taču tieši tāda ir ikdienas situācija Latvijas universitāšu slimnīcās. Atcerēsimies arī to, ka universitāšu slimnīcās nonāk vissarežģītākie Latvijas pacienti, tur katru dienu būtu jānotiek augsta līmeņa medīcīnas studentu, rezidentu, māsu apmācībai, kolēģu nepārtrauktām diskusijām, kā lietas darīt labāk! Taču tas notiek pārāk reti, jo ārstiem, gan citiem apmācītājiem ir maksimāli ierobežots laiks, jo jābūt darbā vēl vairākās citās darbavietās, kur “jāizstrādā” valsts piešķirtās “kvotas” un lai varētu nopelnīt kaut nedaudz cienīgu atalgojumu.

Tā noteikti nav ārstu vaina, bet ZZS politiķu absolūta mazdūšība un nevēlēšanās saprast, kas veselības aprūpē ir vissvarīgākais!

Tas ir vistiešākais politiskā nepotisma rezultāts, jo neviens no ZZS vadības neuzņemas svarīgo ministriju vadīšanu, bet tur deleģē profesionāļus – cilvēkus, kuriem nav politiskā “svara” un kuri nespēj vajadzīgās un caurspīdīgās reformas ieviest dzīvē.

Tiklīdz reformām nav atbalsta partiju vadībā, jo kāds no lieliem ziedotājiem vai lobijistiem iebilst, viss apstājas. Tā ir Latvijas traģēdija, kad 90% no ģimenēm Latvijā pēc nodokļu nomaksas ienākumi ir ap 700 eiro, bet mēs ļaujam “ziedotājiem” partiju kasēs ieskaitīt katram 15 000 eiro! Runāšana par to, ka šie cilvēki dara to tāpat un neko neprasa pretī, ir meli! Šī nauda veicina korupciju partijās un politiķos, nes labumu dažiem, taču ne lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju.

Esmu par privātām veselības aprūpes iestādēm, taču to vadītājiem ir jāmācās no citām ES valstīm un jāsaprot, ka lielākajā daļā ES valstu privātajās iestādēs pacienti maksā privāti un nesaņem valsts finansējumu. Privātās iestādes valstij būtu jāiesaista, ja rindu dēļ universitāšu un reģionālajās slimnīcās pacienti nevar piekļūt nepieciešamajiem pakalpojumiem. Jāsaprot, ka universitāšu slimnīcas ir vienmēr bijušas un tām būtu jābūt Latvijas medicīnas lepnumam, taču pašreizējā situācijā tās ir pilnībā novājinātas ar finansējumu, kas ir neadekvāts pietiekami selektīvas kvantitātes un kvalitātes uzturēšanai ārstniecībā, nerunājot par apmācības kvalitātes un zinātnes attīstību.

Ar to es negribu teikt, ka ar universitātes slimnīcām viss ir kārtībā. Nebūt nē! Ja būtu piešķirts vairāk līdzekļu, tad būtu bijusi iespēja daudz aktīvāk stimulēt universitāšu un universitāšu slimnīcu ciešāku sadarbību (vismaz dalīties ar informāciju par nostrādātajām stundām katrā iestādē, mērot pacientu un personāla apmierinātību ar ārstiem un otrādi). Universitāšu slimnīcās būtu jāveicina daudz lielāka caurspīdība par izlietoto finansējumu, kā arī algām, kritērijiem par ko un kas tiek piešķirts, būtu jābūt plašāk apspriestam un skaidrotam, ar daudz plašāku “ierindas” ārstu, rezidentu, māsu, kā arī pacientu un pacientu organizāciju iesaistīšanos šajā procesā.

Nav pieļaujams, ka slimnīcā pieredzējušu ārstu algas atšķiras pat vairāk nekā 10 reizes, un ministrijas vadība, tikai norausta bezspēcībā plecus, kad viņiem par to jautā.

Ja finansējums būtu nozīmīgi palielināts un ārsti visu darba dienu pavadītu vienā darbavietā, tad ārsti daudz aktīvāk iesaistītos pacientu aprūpes kvalitātes procesu uzlabošanā, ārstus apmācot Lean un Six sigma procesos un izveidojot atvērtu sistēmu, kur par pieļautām kļūdām ārstam nav bailes ziņot, bet tas tiek diskutēts atklāti – ar domu novērst kļūdas nākotnē, slimnīcai izstrādājot sistēmiskus risinājumus.

Taču tas viss nav iespējams, ja ārsti nestrādā vienā noteiktā darbavietā (darbs universitātē un universitātes slimnīcā būtu vēl vairāk jāveicina) visu savu darba laiku.

Piešķirtais lielais finanšu pielikums neveicinās neko no manis nosauktā, būs ielāps visam, līdz ar to nedos būtiskus rezultātus, bet tiks izmantots saukļu veidā vēlēšanu politiskajā cīņā.

Fenomenāli mazo algu dēļ arī rezidenti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās. Pēc Jauno ārstu asociācijas aptaujas datiem, 38% rezidentu strādā divās darbavietās, 26% – trijās un 10% – pat četrās. Par kādu apmācības un darba kvalitāti mēs varam runāt? Runājot ar daudziem rezidentiem un ārstiem, ir skaidrs, ka rezidenti bieži vien strādā bez pietiekamas uzraudzības un apmācības, jo uzraugošiem ārstiem jābūt divās, trijās un četrās darbavietā!

Lai gan skaidrs, ka medicīnas aprūpe pēdējos 10 gados ir uzlabojusies, tas ir noticis pārāk lēni, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, jo netiek sekots pragmatiskiem ieteikumiem.

Piešķirot būtiski lielāku finansējumu Latvijas medicīnai, bet neesot skaidrībai, kur un kā to pārdomāti izlietot, nepanāksim to, ko varējām un vēl varam uzlabot.

Es aicinu Finanšu ministriju un Veselības ministriju to pardomāt un būtiski lielāku finansējumu piešķirt Latvijas universitāšu un reģionālajām slimnīcām!

Autors ir ārsts un profesors Teksasas universitētē “Southwestern”, Latviešu Ārstu un zobārstu zpvienības (LĀZA) vadītājs