Drukāt

Novērtē Latvijas ārstu misiju Ukrainā

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

18.11.2022. Valsts prezidents Egils Levits pasniedz valsts apbalvojumu Olafam Libermanim. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.18.11.2022. Valsts prezidents Egils Levits pasniedz valsts apbalvojumu Mārtiņam Malzubrim. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.Valsts prezidents 18. novembrī Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām. PAR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDEŅA VIRSNIEKIEM IECELTI: 

Olafs Libermanis, mikroķirurgs, SIA “Brūču klīnika” klīnikas vadītājs - par izcilo darbu mikroķirurģijā un pašaizliedzību, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem Ukrainas karavīriem;

Mārtiņš Malzubris, traumatologs, ortopēds, VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” Traumatoloģijas centra nodaļas vadītājs - par izcilo darbu traumatoloģijā un rekonstruktīvajā ķirurģijā un pašaizliedzību, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem Ukrainas karavīriem. Mārtiņš Malzubris ir arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāts 2005. gadā, bet šogad abi kolēģi saņēma arī nopietnu finansiālu atbalstu no Latvijas Medicīnas Fonda, lai varētu turpināt savu misiju Ukrainā.

No sirds sveicam visus apbalvojumu saņēmējus!

Mārtiņš Malzubris par Latvijas ķirurgu misiju Ukrainā

No 2022. gada 24. februāra Ukrainas teritorijā norisinās karadarbība - uzbrūk Krievijas militārie spēki, liels ir ievainoto skaits. Karā un citos bruņotos konfliktos gūtās traumas būtiski atšķiras no tām, kas tiek ārstētas miera laikā, un pacientu plūsma ir daudz lielāka, ir bojāta infrastruktūra, traucēts mierīgs ārstniecības darbs. No 6.marta abi (Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris red.) sākām medicīnisko misiju Kijivas slimnīcā, kur ārstē karā ievainotos, galvenokārt militārpersonas.

Situācija Ukrainā un ievainoto plūsma ir mainījusies vairākkārt. Ievainoto evakuāciju no frontes līnijas slimnīcām visā valstī veic galvenokārt ar pielāgotiem vilcieniem un helikopteriem. Kopumā medicīnas sistēma Ukrainā ir pārslogota, joprojām nespējot uzsākt plānveida operācijas. Centrālā militārā slimnīca Kijivā, kura ir mūsu pamata darba vieta, katru dienu saņem līdz pat 40 jauniem pacientiem ar nopietnām un ļoti nopietnām traumām. Lielākā daļa pacientu ir karavīri ar ekstremitāšu traumām. Lielā ievainoto pacientu skaita dēļ viņi tiek hospitalizēti visās pieejamajās nodaļās, kur viņus ārstē visu ķirurģijas specialitāšu ārsti, ne tikai traumu un ortopēdijas ķirurgi, bet arī asinsvadu ķirurgi, vispārējie ķirurgi, urologi u.c. Ir ievērojami palielinājies to pacientu skaits, kuriem iepriekš bijušas amputācijas vai kuriem veicama amputācija. Neregulāra, bet pastāvīga pacientu pārvietošana uz ārzemēm sniedz daļēju atvieglojumu subakūtu un hronisku pacientu ārstēšanai.

Dakteris Olafs Libermanis intensīvi nodarbojas ar Ukrainas jauno ārstu apmācīšanu mikroķirurģijā, izmantojot divus operāciju mikroskopus. Ir trīs daudzsološi jaunie ārsti, kas regulāri trenējas. Tiek dokumentētas rekonstruktīvās operācijas, tostarp fotografētas, un to izstrādē, kā arī ārstēšanas procesā, ir iesaistīti jaunie Ukrainas speciālisti.

Savā ikdienas darbā saskaramies ar grūtībām, piemēram, apmācītu ķirurģijas māsu trūkumu, nepieciešamību pašiem organizēt ķirurģisko materiālu ieguvi, tai skaitā rūpēties par instrumentu uzklāšanu un sterilizāciju, operāciju norisi dažādos operāciju blokos, kas ir saistīta ar regulāru iekārtu nodošanu. Šie faktori prasa ievērojamus laika un finanšu resursus.

Misijas nākotnes plāni ir turpināt sniegt rekonstruktīvo mikroķirurģijas palīdzību slimnīcā, turpināt personāla apmācību. Tiek izstrādāti arī militārās traumas un rekonstruktīvas mikroķirurģijas apmācības moduļi, kuru mērķis ir radīt vienkāršu un efektīvu mācību sistēmu. Olafs Libermanis misijā Ukrainā ir jau no kara pirmajām dienām, ar nelielu dažu dienu atelpu Latvijā, bet karš turpinās.

P.S. Abu Latvijas ārstu pašaizliedzību novērtēja ne tikai valsts, bet arī Latvijas sabiedrība. Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris ir “Latvijas Lepnuma” nominācijas “Cilvēcība un drosme” šā gada balvas saņēmēji.

Drukāt

Pieminot Latvijas varoņus un savu Tēvzemi

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Mūžīgā uguns Brāļu kapos11. novembrī pieminam mūsu varoņus, kas cīnījās par Latvijas brīvību. Sveču liesmiņas deg Daugavas krastos, un sveču upes plūst Brāļu kapos. Šoreiz neliels ieskats vēsturē - kā tapa vieta, kur guldīti tautas varoņi. 

Brāļu kapu ansambļa vēsturē.

Brāļu kapu darba autori

Dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks, tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. Skulptūras izkala Pēteris Banders, Nikolajs Maulics, Mārtiņš Šmalcs un citi.

Īsa vēsture

Kad kaujās bija krituši pirmie latviešu strēlnieki, sākās Brāļu kapu izbūves pirmais posms (1915–1923) A. Zeidaka vadībā. Pēc viņa ieceres tika izveidots simetrisks ansambļa plāns (galīgais variants 1922. gadā) ar trīs galvenajām daļām: Pārdomu ceļu, Varoņu terasi un kapu lauku, kas ir saglabāts līdz mūsdienām. Pēc ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma izveidoja Brāļu kapu komiteju (1920), kas nodarbojās ar kritušo karavīru piemiņas iemūžināšanu Rīgā un citviet Latvijā, arī valsts un sabiedrības līdzekļu piesaistīšanu. Komiteja 1921., 1922. un 1923. gadā sarīkoja Brāļu kapu memoriālā ansambļa ieceres konkursus, kuros piedalīties tika uzaicināti mākslinieki un arhitekti.

Otrajā posmā (1923–1936) notika ansambļa plānošana un celtniecība. 1923. gada nogalē Komitejas valde (priekšsēdētājs mācītājs Edgars Bergs) uzaicināja arī K. Zāli, kurš uzņēmās ansambļa kopskata modeļa izgatavošanu un skulptūru darināšanas vadību; ansambļa celtniecību vadīja būvkomisija.

1924. gadā K. Zāle iepazīstināja Komiteju ar savu projektu, kurā bija paredzēts Mātes Latvijas figūru novietot ansambļa vidējā daļā. Projektu vairākkārt papildināja un pārbaudīja, veidojot dabiska lieluma maketus. Nozīmīga bija P. Federa darbība, viņš ierosināja Mātes Latvijas tēlu novietot ansambļa noslēgumā. 1925. gadā tika uzcelta akmens apstrādes darbnīca Gaujas ielā, Rīgā, ar tam laikam modernu akmens zāģēšanas iekārtu. Pirmās atklātās skulptūras bija “Ievainotais (Mirstošais) jātnieks” I, II (1927, 1929, augstums 4 m, platums ~ 6,5 m) apbedījuma lauka malās. 1928. gadā sāka būvēt noslēguma sienu un projektēt ieejas vārtus.

Centrālo grupu – “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” – atklāja 1929. gadā (augstums ar postamentu 22 m), Latvijas novadu heraldiskos tēlus (1,8 m augstums, pamatne 1,2 m) uzstādīja 1931. gadā.

1934. gadā ansamblis galvenajos vilcienos bija pabeigts, tajā bija iekārtots Svētās (Mūžīgās) uguns altāris centrālajā terasē, izbūvētas četras lakonisku formu būves (depozitāriji) un ieejas vārti ar divu sērojošu senlatviešu jātnieku figūrām katrā pusē. Memoriāla kopplatība ir ap 9 ha un kopgarums 457 m.

Brāļu kapu memoriālu oficiāli atklāja 11.11.1936.

Plašāks apraksts un arī foto materiāls https://enciklopedija.lv/skirklis/131532