Drukāt

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības atklātā vēstule par situāciju medicīnā un nozarē strādājošo atalgojumu

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Latvijas politiķi, iestājoties finanšu krīzei, no 2009. gada “atļāva” mediķiem strādāt pagarināto normālo darba laiku, neapmaksājot virsstundas. Krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts.

Latvijas valdība un politiķi ar saviem lēmumiem un darbībām ir skaidri parādījuši, ka viņiem neinteresē Latvijas pacienti, medmāsas un ārsti, kas tos aprūpē. 

Esam vienīga valsts ES, kas veselības aprūpei no IKP piešķir mazāk par 4% (vai no budžeta mazāk par 12%). Tādu finansējumu piešķir visas mums līdzīgas valstis - kā Igaunija, Lietuva, trūcīgākās ES valstis kā Bulgārija un Rumānija, un pat tādas valstis kā Kirgizstāna un Ukraina. Šī situācija ir radījusi galēju valsts medicīnas pakalpojumu nepieejamību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji, kas vēl var atļauties, no savas kabatas par veselības aprūpi samaksā 35% no kopējām veselības aprūpes izmaksām jeb 550 miljonus eiro. Tāds līdzmaksājuma apjoms nav nevienā ES valstī (Lietuvā 30%, Igaunijā 20%), bet gan tikai Turkmenistānā un Baltkrievijā. Gandrīz 30% no trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotajiem šie izdevumi ir katastrofāli, un cilvēki nevar atļauties nopirkt medikamentus vai aiziet pie ārsta. 

Nejēdzīga valsts kvotu apmaksas sistēma ir radījusi situāciju, ka lielākā daļa ārstu strādā 2 un 3 darbos (neviss vienā darbā, kā tam būtu jābūt) algas valsts sektorā ir nepieņemami mazas, medicīnas personāla pārslodze ir milzīga. Darba kvalitāti un organizāciju valsts sektorā šādā situācijā nav iespējams uzlabot! Māsu neto alga mēnesi ir ap 495 eiro. Mazkvalificētam strādniekam – 465 eiro. Šis salīdzinājums skaidri parāda valsts politiķu novērtējumu medicīnas nozarē strādājošajiem. 

Šī politiķu nolaidība ir radījusi to, ka Latvija no visām Baltijas valstīm ir visīsākais vidējais dzīves ilgums un nepieejamākie valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Rezultāts – Latviju katru dienu pamet ap 50 cilvēku un nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst.

Pēc Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) datiem (pētījumu veica LU 2016. gadā), aptaujājot 1978 diasporas respondentus, uzdodot jautājumu par to, kas ir “galvenie apdraudējumi Latvijā vidējā termiņā”, pirmajā vietā ar 48.2 % bija “Veselības un sociālās sistēmas nesakārtotība”, tas ir tas, kas cilvēkiem liek pamest valsti! 

Mēs aicinām Latvijas valdību pieņemt valstiski atbildīgu un tūlītēju lēmumu, par būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei Latvijā vismaz 4.0% no IKP (jāatgādina, ka tas ir mazāk, kā Igaunija un Lietuva jau tērē šodien). Medicīnas jomā ir ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze. Absurdais definējums „normālais nenormālais” šobrīd jau atbilst visai nozarei kopumā, ne tikai darba laikam. 

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valde un biedri atbalstām Latvijas ārstu un māsu mērķus – strādāt medicīnā, aprūpēt un ārstēt slimos un saņemt atbilstošu darba nozīmībai un smagumam atalgojumu. Tā kā lielākā daļa LĀZA biedru strādā ārpus Latvijas, mums vēl jo labāk ir zināms, cik milzīga ir atšķirība medicīnā strādājošo darba novērtējumā, un arī redzam, ka šo jautājumu jau gadiem Latvijas valdība nav gribējusi atrisināt.

 Dr. Uģis Gruntmanis, profesors, LĀZA priekšsēdis

Drukāt

LĀZA izsludina stenda referātu konkursu LĀZA 70 gadu jubilejas konferencei 20.09.2017

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LĀZA izsludina stenda referātu konkursu LĀZA 70 gadu jubilejas konferencei Rīgā, 2017. gada 20 septembrī, ko rīko sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti. Referātus var iesniegt tikai konferences dalībnieki. Par reģistrāciju un plašāk par LĀZA konferenci skatiet LĀZA 70 gadu jubilejas konference 20.septembrī  

• Referātus vērtēs divās kategorijas: studenti un rezidenti

• Tēžu iesniegšanas termiņš 15 augusts, 17:00 GST pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

• Tēžu teksts līdz 300 vārdiem, neskaitot titulu un autoru vārdus.

• Valoda: latviešu vai angļu.

• Tēzēs nav atļauti: tabulas, ilustrācijas vai foto.

• Tēzēs skaidri jānorāda, vai publicētais ir oriģināls pētījums, vai klīniska gadījuma apraksts, jo vērtēšanas kritēriji atšķirsies.

• Tēžu sadaļas: ievads, mērķi un hipotēzes, metodes, rezultāti, secinājumi.

• Publicēšanai akceptētie referāti tiks izziņoti līdz 5 septembrim. Stenda izmēri 70X100 cm.

• Stenda referāti jāizliek vestibilā līdz 8.00 no rīta Konferences dienā, un autoram ir obligāti jābūt pie sava stenda konferences pusdienas pārtraukumā, lai atbildētu uz jautājumiem. Referāti jānovāc pēc 17:00

• 3 uzvarētājus katrā kategorijā paziņos konferences pusdienas pārtraukumā un apbalvos ar naudas prēmijām (300, 200 un 100 eiro)

 

Drukāt

Prof. Ilmāra Lazovska fonda stipendiāti 2017

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības stipendiju komisija 16. maijā P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās klātienes intervijā izraudzījās Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātus. Stipendijas 1000 USD apjomā šogad ieguvuši pieci medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Rita Turkina (LU/4 kurss), Kateryna Bulavkina (RSU/5 kurss), Andris Džeriņš (RSU/6 kurss), Irina Rudaka (RSU/ 6 kurss) un Jurijs Sekretarjovs (RSU/6 kurss).

Veicināšanas stipendijas (250 USD) saņems Alise Visocka (RSU/ 5 kurss), Evija Knoka (RSU/ 6 kurss), Līga Akmeņkalne (LU/ 5 kurss) un Linda Rancāne (RSU/5 kurss).

Visi konkursa pretendenti apliecināja savu mērķtiecību un centību ceļā uz ārsta profesiju. Konkurence bija sīva. Apsveicam stipendiātus un novēlam visiem pretendentiem iegūt plašu redzesloku un nepazaudēt aizrautību un patiesumu, ar kādu sākts ceļš medicīnā.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) aicina visus vecāko kursu studentus un ārstus uz jubilejas LĀZA jubilejas konferenci Rīgā 20. septembrī, kurā tiks pasniegtas arī Profesors Ilmāra Lazovska stipendijas. Prof. Ilmāra Lazovska fondu atbalsta ar finansējumu arī Ojāra Veides fonds un LĀZA biedri.