Drukāt

Latvijas valsts prezidenta kancelejas atbildes vēstule

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Rātslaukums 7, Rīgā, LV - 1900
tālr. (371) - 67092106, fakss (371) - 67092157

 

Rīgā
                 2017.gada 20.jūnijā
                 Nr. 104-ep
                 Uz 14.06.2017. Nr.

Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības priekšsēdim Uģim Gruntmanim

                 Par atklāto vēstuli

Godātais Gruntmaņa kungs!

Latvijas Valsts prezidenta kancelejā 2017. gada 14.  jūnijā tika saņemta Jūsu vadītās Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības atklātā vēstule, kurā norādāt uz cilvēkresursu krīzi medicīnas nozarē, aicināt valdību nekavējoties pieņemt lēmumu par papildu finansējumu veselības aprūpei un paužat atbalstu Latvijas ārstu un medicīnas māsu mērķim strādāt un par savu darbu saņemt atbilstošu atalgojumu.

Pateicamies par atklātajā vēstulē pausto viedokli un iespēju ar to iepazīties. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar nozares atbildīgajām amatpersonām, tajā skaitā ministru prezidentu Māri Kučinski un veselības ministri Andu Čakšu, ir pārrunājis aktualitātes un problēmjautājumus veselības nozarē. Valsts prezidents ir uzsvēris, ka veselības aprūpes reforma ir viens no šīs valdības svarīgākajiem uzdevumiem. Viņš vairākkārt ir atzīmējis, ka valstij ir jānodrošina iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpe un iespējas saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī mērķa sasniegšanai valdībai ir jāmeklē un jārod ilgtspējīgs risinājums veselības aprūpes nozares finansēšanai.

Darām Jums zināmu, ka Valsts prezidenta kanceleja ir pārsūtījusi Jūsu vēstuli zināšanai un darbam Ministru kabinetam, kas ir atbildīgs par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izveidi, un Veselības ministrijai, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē.

Pateicamies par Jūsu un Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības darbu, sniedzot atbalstu medicīnas studentiem, rezidentiem un ārstiem Latvijā un stiprinot ārpus Latvijas strādājošo medicīnas profesionāļu savstarpējo saikni!

Cieņā
Egita Kazeka
Kancelejas vadītāja vietniece

Drukāt

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības atklātā vēstule par situāciju medicīnā un nozarē strādājošo atalgojumu

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Latvijas politiķi, iestājoties finanšu krīzei, no 2009. gada “atļāva” mediķiem strādāt pagarināto normālo darba laiku, neapmaksājot virsstundas. Krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts.

Latvijas valdība un politiķi ar saviem lēmumiem un darbībām ir skaidri parādījuši, ka viņiem neinteresē Latvijas pacienti, medmāsas un ārsti, kas tos aprūpē. 

Esam vienīga valsts ES, kas veselības aprūpei no IKP piešķir mazāk par 4% (vai no budžeta mazāk par 12%). Tādu finansējumu piešķir visas mums līdzīgas valstis - kā Igaunija, Lietuva, trūcīgākās ES valstis kā Bulgārija un Rumānija, un pat tādas valstis kā Kirgizstāna un Ukraina. Šī situācija ir radījusi galēju valsts medicīnas pakalpojumu nepieejamību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji, kas vēl var atļauties, no savas kabatas par veselības aprūpi samaksā 35% no kopējām veselības aprūpes izmaksām jeb 550 miljonus eiro. Tāds līdzmaksājuma apjoms nav nevienā ES valstī (Lietuvā 30%, Igaunijā 20%), bet gan tikai Turkmenistānā un Baltkrievijā. Gandrīz 30% no trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotajiem šie izdevumi ir katastrofāli, un cilvēki nevar atļauties nopirkt medikamentus vai aiziet pie ārsta. 

Nejēdzīga valsts kvotu apmaksas sistēma ir radījusi situāciju, ka lielākā daļa ārstu strādā 2 un 3 darbos (neviss vienā darbā, kā tam būtu jābūt) algas valsts sektorā ir nepieņemami mazas, medicīnas personāla pārslodze ir milzīga. Darba kvalitāti un organizāciju valsts sektorā šādā situācijā nav iespējams uzlabot! Māsu neto alga mēnesi ir ap 495 eiro. Mazkvalificētam strādniekam – 465 eiro. Šis salīdzinājums skaidri parāda valsts politiķu novērtējumu medicīnas nozarē strādājošajiem. 

Šī politiķu nolaidība ir radījusi to, ka Latvija no visām Baltijas valstīm ir visīsākais vidējais dzīves ilgums un nepieejamākie valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Rezultāts – Latviju katru dienu pamet ap 50 cilvēku un nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst.

Pēc Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) datiem (pētījumu veica LU 2016. gadā), aptaujājot 1978 diasporas respondentus, uzdodot jautājumu par to, kas ir “galvenie apdraudējumi Latvijā vidējā termiņā”, pirmajā vietā ar 48.2 % bija “Veselības un sociālās sistēmas nesakārtotība”, tas ir tas, kas cilvēkiem liek pamest valsti! 

Mēs aicinām Latvijas valdību pieņemt valstiski atbildīgu un tūlītēju lēmumu, par būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei Latvijā vismaz 4.0% no IKP (jāatgādina, ka tas ir mazāk, kā Igaunija un Lietuva jau tērē šodien). Medicīnas jomā ir ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze. Absurdais definējums „normālais nenormālais” šobrīd jau atbilst visai nozarei kopumā, ne tikai darba laikam. 

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valde un biedri atbalstām Latvijas ārstu un māsu mērķus – strādāt medicīnā, aprūpēt un ārstēt slimos un saņemt atbilstošu darba nozīmībai un smagumam atalgojumu. Tā kā lielākā daļa LĀZA biedru strādā ārpus Latvijas, mums vēl jo labāk ir zināms, cik milzīga ir atšķirība medicīnā strādājošo darba novērtējumā, un arī redzam, ka šo jautājumu jau gadiem Latvijas valdība nav gribējusi atrisināt.

 Dr. Uģis Gruntmanis, profesors, LĀZA priekšsēdis

Drukāt

LĀZA izsludina stenda referātu konkursu LĀZA 70 gadu jubilejas konferencei 20.09.2017

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LĀZA izsludina stenda referātu konkursu LĀZA 70 gadu jubilejas konferencei Rīgā, 2017. gada 20 septembrī, ko rīko sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti. Referātus var iesniegt tikai konferences dalībnieki. Par reģistrāciju un plašāk par LĀZA konferenci skatiet LĀZA 70 gadu jubilejas konference 20.septembrī  

• Referātus vērtēs divās kategorijas: studenti un rezidenti

• Tēžu iesniegšanas termiņš 15 augusts, 17:00 GST pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

• Tēžu teksts līdz 300 vārdiem, neskaitot titulu un autoru vārdus.

• Valoda: latviešu vai angļu.

• Tēzēs nav atļauti: tabulas, ilustrācijas vai foto.

• Tēzēs skaidri jānorāda, vai publicētais ir oriģināls pētījums, vai klīniska gadījuma apraksts, jo vērtēšanas kritēriji atšķirsies.

• Tēžu sadaļas: ievads, mērķi un hipotēzes, metodes, rezultāti, secinājumi.

• Publicēšanai akceptētie referāti tiks izziņoti līdz 5 septembrim. Stenda izmēri 70X100 cm.

• Stenda referāti jāizliek vestibilā līdz 8.00 no rīta Konferences dienā, un autoram ir obligāti jābūt pie sava stenda konferences pusdienas pārtraukumā, lai atbildētu uz jautājumiem. Referāti jānovāc pēc 17:00

• 3 uzvarētājus katrā kategorijā paziņos konferences pusdienas pārtraukumā un apbalvos ar naudas prēmijām (300, 200 un 100 eiro)