Drukāt

Starmeša gaismā Dr. Edgars Grīns

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

2016. gada 4. aprīlī Starmeša gaismā viesojas Dr. Edgars Grīns.

Mani sauc Edgars Grīns. Esmu dzimis 1966. gadā Rīgā. Kopš 1994. gada dzīvoju un strādāju par ārstu Zviedrijā. Šobrīd strādāju Lundas Universitātes Kardiotorakālajā klīnikā, esmu reanimācijas nodaļas vadītājs. 

1. Kur un kad pabeidzāt savas studijas?
1984. gadā pabeidzu Rīgas Juglas vidusskolu un iestājos Rīgas Medicīnas institūtā. Iesākt studijas augstskolā puišiem padomju laikā bija būtiski, jo studentus padomju armijas dienestā neiesauca. Diemžēl likumi mainījās tieši 1984. gadā un mani uz diviem gadiem iesauca padomju armijā. Atpakaļ atgriezos 1986. gadā un studijas beidzu 1992. gadā. Studiju laikā piepelnījos, strādājot par medmāsu reanimācijā un arī ātrajā palīdzībā.

Pēc divu gadu rezidentūras Traumatoloģijas institūta anestēzijas un reanimācijas nodaļā jutu, ka man medicīna Latvijā ir par “šauru”. Tieši reanimatoloģija ir nozare, kur tehniskai aparatūrai ir liela nozīme. Moderni respiratori, dialīzes mašīnas, mehāniski sirds pumpji utt. Latvijā nebija pieejami. Arī zināšanu līmenis manā izpratnē bija zems. Grasījos braukt uz Ameriku, kārtot eksāmenus un meklēt rezidentūru. 

2. Ja esat dzimis ārpus Latvijas, vai jums bija kādas grūtības vai varbūt priekšrocības studijās vai darbā, esot latvietim?
Tā kā pratu Zviedru valodu, izmantoju iespēju pirms Amerikas uz 6 mēnešiem aizbraukt uz Lundas Universitātes anestezioloģijas nodaļu Zviedrijā, biju dabūjis stipendiju no Zviedru institūta. Mani Lundā uzņēma ļoti labi, pēc trim mēnešiem man piedāvāja rezidentūru Zviedrijā. Jāsaka, ka deviņdesmitajos gados dabūt rezidentūru universitātes klīnikā nebija viegli arī pašiem zviedriem, jutos pagodināts. Biju arī paspējis satikt sievieti, ar kuru esam kopā kopš 1994. gada. Esam precējušies, un mums ir trīs burvīgi bērni – Vilma, Valdemārs un Valters. 

Tas arī izšķīra manu likteni, kopš 1994. gada dzīvoju Zviedrijā un strādāju Lundas universitātes klīnikas kardioreanimācijas nodaļā. Esmu vecākais ārsts un nodaļas vadītājs. 
Lundas kardiotorakālā klīnika ir pēc skandināvu mērogiem liela klīnika. Gadā veicam aptuveni 1400 sirds operācijas, kā arī apmēram 40 sirds un plaušu transplantācijas. 
2006. gadā pārcēlāmies visa ģimene uz vienu gadu uz Oslo, Norvēģijā, jo mana sieva strādā Norvēģu kompānijā. Es to gadu strādāju par reanimatologu traumu nodaļā, Ullevål universitātes klīnikā. Medicīna Zviedrijā un Norvēģijā ir tikpat līdzīga kā valodas, līdz ar to mums Skandināvijā ir viegli meklēt darbu Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. 

3. Kādu padomu varat dot studentiem un rezidentiem, kas plāno studēt vai braukt stažēties ārzemēs?
Iesaku visiem rezidentiem vismaz uz gadu vai diviem braukt uz ārzemēm. Latvija ir par mazu, lai varētu iegūt plašu pieredzi. Piemēram, Islandē noteiktas specialitātes nemaz nevar iegūt, tad ir jābrauc uz ārzemēm. Tāpēc arī Skandināvijā un arī Amerikā ir daudz islandiešu rezidentu. Latvija ir tādā pašā situācijā kā Islande. 

Turpināt pilnveidoties ir vēl būtiskāk pēc specialitātes iegūšanas, īpaši, ja strādā mazā lauku slimnīcā. Tāda pati problēma pastāv arī Skandināvijā. Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā ir samērā daudz mazu reģionālu slimnīcu. Ja darba vietu laiku pa laikam nepamaina, tad ir liela iespēja, ka ārsts pārtrauc attīstīties. 

4. Kādas ir galvenās atšķirības veselības aprūpē jūsu valstī, salīdzinot ar Latviju?
Manas zināšanas par Latvijas medicīnas aprūpes sistēmu ir vājas, jo Latvijā neesmu strādājis kopš 1994. gada. Skandināvijas valstīs visiem ir valsts apdrošināšana, un visi saņem medicīnas aprūpi, neatkarīgi, cik tas maksā. Piemēram, 70 gadus vecs smēķētājs ar COPD saņems plaušu transplantāciju, ja tas būs nepieciešams. Un tas būs par velti, neatkarīgi, vai viņš visu mūžu ir bijis bezdarbnieks vai nodokļu maksātājs. 

Problēma pēdējos 10 gados ir tāda, ka medicīna paliek arvien dārgāka, un pat augsto Skandināvu nodokļu vairāk nepietiek, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnas aprūpi. Valdība to negrib vēl atzīt, bet kaut kādas pārmaiņas būs nepieciešamas arī Zviedru medicīnas aprūpē. 

5. Ko vajadzētu darīt Latvijas valdībai, lai izbraukušie profesionāļi atgrieztos?
Man, kas gadu desmitiem strādājis ārzemēs, ir grūti iedomāties karjeru Latvijā. It kā gribētos, bet kur? Par kādu algu? Kāda man būs pensija? Vai kādam es tur arī esmu vajadzīgs? Protams, mana mamma labprāt gribētu redzēt dēlu atpakaļ Latvijā. 

6. Kādi būtu jūsu ieteikumi vai vēlējumi LĀZAs turpmākai darbībai? 
LĀZA veic svarīgu darbu, apvienojot latviešu izcelsmes ārstus ar pieredzi un zināšanām no dažādām specialitātēm un medicīnas aprūpes sistēmām. Mēs varētu mēģināt palīdzēt ar lekcijām un konferencēm Latvijā, kā arī ar rezidentu apmācības programmām ārzemēs.

Edgars Grīns


Dr. Edgars Grīns ar ģimeni

 


Dr. Edgars Grīns darba vietā