Drukāt

Eduarda Upenieka piemiņai

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EDUARDS UPENIEKS -Ārsts, medicīnas doktors, sabiedrisks darbinieks

1920.gada 10. decembris, Vārkava, Latvija -2017. gada 6.oktobris Toronto, Kanāda

Dzimis Vārkavas pagasta Šķilteros Preiļupes krastā pie ietekas Feimankā, vietā, kurā dzimis arī viņa tēvs Ignats Upenieks. Māte Marija Strode nākusi no Litiniškām. Eduards bija jaunākais bērns ģimenē, kurā jau auga 16 gadus vecais brālis Aloizs, 10 gadus vecā māsa Paulīne un 2 gadus vecākā  māsa Monika. Māsiņa Agnese un brālis Jānis bija miruši bērnībā.

Mācības uzsācis 1928. gadā Desetniekos – Ančkinu četrklasīgajā pamatskolā. Mācījies Preiļu pamatskolā (1933 – 1935). 1935. gadā Eduards Upenieks iestājās Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, kuru pabeidza 1940. gadā un saņēma 1. šķiras apliecību ar tiesībām iestāties universitātē.

1940. gadā Eduards Upenieks iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Nāca 1941. gads un Eduards Upenieks Rīgu atstāja un atgriezās dzimtajās mājās Šķilteros. Līdz mobilizācijai vācu armijā Eduards Upenieks strādāja par skolotāju Preiļu pamatskolā (1940 – 1944). Tuvojās fronte un Eduards Upenieks 1944. g. iesaukts pretgaisa aizsardzības izpalīgu dienestā, kara beigās nonācis Tirolē, Austrijā. No 1945. g. dzīvojis Romā, Romā sācis studēt medicīnu, bet vēl nepabeidzis studijas, 1950. gadā izceļoja uz Kanādu. Atgriezās Eiropā un  pabeidza Salamankas universitāti Spānijā (1953).

Romā Gregora universitātē beidzis speciālu kursu filozofijā un ētikā. Triju gadu laikā tos pabeidzis, Eduards ieguva Pija XII sudraba medaļu – augstāko uzslavas balvu, kas paredzēta šī kursa labākajiem absolventiem. 1954. gadā Eduards Upenieks atgriezās Kanādā, strādājis slimnīcā, no 1956. g. līdz 1991. g. ģimenes ārsts Toronto. No 1964. g. Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes un valdes loceklis, 1971. - 1973. g. vadījis apvienības kultūras nozari. Darbojies Toronto latviešu koncertapvienībā, katoļu draudzē. Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedrs, arī LĀZA Kanādas kopas valdes loceklis astoņdesmitajos gados.  1985. g. ar Kanādas valdības atbalstu nodibinājis bezpeļņas iestādi - veco ļaužu mītni Kristus dārzs.

1972. gadā Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā norīkoja Dr. E. Upenieku par latviešu goda konsulu Kanādā. Konsula pienākumus viņš veica līdz 1988. gada martam.

Par nopelniem cilvēces labā Apbalvots ar Pāvesta Pija XII sudraba medaļu, Vatikāna krustu Pro Ecclesia et Pontifice.

Finansiāli atbalstījis sava dzimtā novada Preiļu muižas kapelas restaurācijas darbus un atsevišķu Itālijas renesanses mākslinieku darbu kopiju izgatavošanu un eksponēšanu atjaunotajā kapelā, par ko saņēmis Preiļu goda pilsoņa nosaukumu un goda zīmi 2006. gadā. Sniedzis personisku palīdzību Preiļu iedzīvotāju ārstēšanā. 

Rudens lapu zelts, kas vienāds gan Kanādā, gan Latvijā, nu klās Eduarda Upenieka atdusas vietu.

Drukāt

Mūžībā devusies Rasma Laura Vitrungs

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Aiz katra paliek dzīve
Un pasacītais vārds,
Bet atmiņas tik dārgās
Sirds ilgi saglabās.

Dr. Rasma Laura Vitrungs ( Vītols) dzimusi 1922.g. 15 septembrī Rīgā, aizgāja mūžībā trešdien,  2017.g. 6 septembrī  North Riverside, IL  apglabāta Oakridge kapsētā. Bijusi ķirurģe Ilinojā, LĀZA biedre.  

Piemiņu glabās meitas:  Daina Vitrunga, Silvija Baumane un Ingrida Robežniece

Mazbērni: Aiva un Jana Ieviņas, Laila un Kārlis Baumanis, Lara un Gunnars Robežnieki

Radi un draugi.

 

Drukāt

Mūžībā aizgājusi mecenāte Aina Galēja Dravniece

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

2013. gada 3. decembrī Mineapolē (ASV) 88 gadu vecumā savās mājās mūžībā aizgājusi mecenāte, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere, ilggadēja Latvijas jaunatnes izglītības veicinātāja Dr. Aina Galēja Dravniece.
Aizgājēja dzimusi 1925. gada 14. aprīlī Rīgā ārsta Jūlija Galēja ģimenē. 1941. gadā padomju okupācijas vara atņēma Ainai tēvu, izsūtot viņu uz Sibiriju, bet 1944. gada vasarā Aina kopā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kad Latvija atguva neatkarību, A. Galēja Dravniece jutās par vecu, lai atgrieztos dzimtenē un tiešā veidā iesaistītos valsts atdzimšanas darbos. Viņa nolēma piedalīties atjaunotās Latvijas veidošanā, atbalstot Latvijas studentu iespējas mācīties un iegūt pieredzi ārzemēs.
Pēc profesora Pauļa Lazdas ierosmes un ar Dr. Ainas Galējas financiālu atbalstu 1992. gadā tika izveidota stipendiju programma divu sēmestŗu mācībām Viskonsinas Universitātē Oklērā. Tās absolventu skaits pārsniedz 50, savukārt kopējais stipendiju apjoms lēšams vairāk nekā pusmiljona ASV dolaru apmērā. Parallēli Latvijas jauniešu studiju atbalstam Viskonsinas universitātē Dr. Galēja vairākus gadus sekmēja Viskonsinas studentu mācības Latvijas Universitātē un ziedoja tai mācībgrāmatas.
Bez iepriekš minētām programmām deviņdesmito gadu sākumā Dr. Galēja izveidoja stipendiju programmu Latvijas jaunajiem ārstiem un pētniekiem, financiāli atbalstot viņu studijas un tālākizglītību dažādās Eiropas un ASV slimnīcās, klīnikās vai institūtos.
2005. gadā ar Dr. Galējas financiālu atbalstu tika izveidota stipendiju programma Latvijas patoloģijas rezidentiem. Dr. Galēja ir autore arī Amerikas Latviešu apvienības un Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības pārvaldītai Latvijas Okupācijas mūzeja stipendijai, kas vairāku gadu gaŗumā pavērusi iespēju Amerikas latviešu jauniešiem atgriezties savu senču dzimtenē.
Vienkāršība, labsirdība un milzu dāsnums ir visbiežāk minētie vārdi, ko saka Ainas pazinēji. 2001. gadā Dr. Galējai tika piešķirts Latvijas Triju zvaigžņu ordenis, 2006. gadā – „University of Wisconsin – Eau Claire Honorary Alumnus Award”.
2010. gada 25. septembrī Latvijas Universitāte Dr. Galējai piešķīra godabiedres nosaukumu. Dr. Galēja bijusi ne vien dāsna mecenāte, bet arī aktīva dalībniece Mineapoles latviešu ev. lut. draudzē, Akadēmiskajā kopā u.c. organizācijās, ilggadēja žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redakcijas kollēģijas locekle.
Sit tibi terra levis

FOTO:  Aina Galēja Dravniece

Drukāt

Marsels Bertholds

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (1995), medicīnas zinātņu doktors profesors Marsels Bertholds dzimis Rīgā 1922. gada 10. jūlijā. Viņa dzimtas kokam ir lībiešu cilts stiprās saknes, ārstu, filozofu, komponistu, dzejas un mākslas meistaru ugunīgais spēks. Vēl ģimnāzijas gados daudzpusīgiem talantiem apveltītais zēns sekmīgi mācījies, apguvis vairākas svešvalodas, pasniedzis privātstundas latīņu valodā.
Sākoties 2. pasaules karam, dzīves ceļš Marselu un viņa piederīgos aizveda uz Argentīnu, vēlāk Zviedriju (1973–1981), tad Šveici (1981. gadā). 1955. gadā M. Bertholds absolvējis Buenosairesas universitātes Medicīnas fakultāti, pēc tam praktizējis kā ārsts un zinātnieks Ņujorkā, Bostonā, bijis Puertoriko universitātes asistentprofesors, ķīmiskās farmakoloģijas profesors Korintas universitātē Argentīnā (1963–1965), citas Dienvidamerikas augstskolās (1965–1973).
Bijis pētnieks Stokholmā, Bāzelē. Mūža pēdējos gadus aizvadījis Lugano. 80. gados pievērsies mentālās un psihosomatiskās veselības problēmām, aktīvi praktizējis autogēnā treniņa, ārstnieciskās hipnoterapijas, uzvedības terapijas, katathīmās imaginācijas jomā. Ir izstrādājis savu stresa menedžmentu un efektīvu nomoda sapņu ārstniecisko terapiju, kas palīdzējusi pacientiem Eiropā, arī Latvijā. Latvijā izdota viņa grāmata Nomoda sapņu terapija.

Marsela Bertholda vēlēšanās bija, lai pēc nāves viņa pelni tiktu izkaisīti mīļotajā dzimtenē Latvijā. Viņš lepojies ar to, ka ir lībietis, un tāpēc vēlējies atgriezties Kolkā.

FOTO: Marsels Betholds savā mājā Lugano (Šveicē)