Drukāt

In memoriam Dr. Ansis Muižnieks (1928.7.10.- 2024.12.02)

Autors Kamena Kaidaka.

Dr. Ansis Muižnieks (1928.7.10.- 2024.12.02)„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies. 

Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.

Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.

Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība.  Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.

Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.

Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos" (1996)

2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.

Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot... Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.

Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība

Drukāt

Paldies Ansim Muižniekam par skaisto mūžu! LĀZA biedru atvadu vārdi

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Dr. Uģis Gruntmanis, LĀZA expriekšsēdis

Ansi Muižnieku pirmoreiz satiku gandrīz pirms 30 gadiem. Toreiz es kā jauns Latvijas ārsts uz 3 mēnešiem biju pie Kristapa Keggi Jeila universitātē, kad Kristaps man teica, ka latviešu internists no Kalifornijas labprāt mani uzaicinātu uz savu privātpraksi, lai es redzētu, kāda tā ir. 

Ansis mani sagaidīja savā Jaguāra auto, iededzis un smaidīgs un nogādāja pie sevis mājā, kurā bija arī tenisa laukums un baseins, tas man viss likās kā Holivudas filmās. Pie pacientiem slimnīcā viņš devās uzvalkā, ar visiem slimnīcā mani laipni iepazīstināja, sēžot slimnīcas ārstu lounge, iedzerot kafiju ar kādām uzkodām. Ansis privātpraksē kā internists veica sigmoidoskopijas, pulmonālās funkcijas testus… bija sirsnīgs un laipns ar personālu un pacientiem. Tas bija mans “wou” moments, gribu līdzināties Ansim! Braucot prom, Ansis ar sievu Ingrīdu lūdza ierakstu viesu grāmatā… Sākot to šķirstīt, biju šokā, jo pie viņiem bija viesojušies viss Latvijas mākslas un mūzikas zieds. Māja bija gaumīgi iekārtota ar šo Latvijas mākslas izcilību darbiem. Vienu dienu Ansis man teica, lai nenāku uz pieņemšanām praksē, bet aizveda mani uz Disnejlendu, pēc tam piektdienas vakarā devāmies uz viņu mājiņu kalnos, divas dienas pagāja, ejot pa kalnu takām, viņš uzdeva jautājumus, stāstīja. Ansis mani iedrošināja mācīties USMLE licenzēšanas eksāmeniem. 

Atvadījāmies kā draugi un kopš mūsu pirmās tikšanās 1993. gadā esam tikušies daudzas reizes gan Latvijā, gan Kalifornijā, kad uz turieni pārcēlāmies ar ģimeni 1999. gadā. Ansis man teica, ka man noteikti jāstājas LĀZA, jo "nepieciešamas jaunas idejas un domas". Kad kļuvu par LĀZA vadītāju, sazvanījos ar Ansi, izrunājām viņa gaitas LĀZA valdē, viņš man deva sirsnīgus un vērtīgus padomus. Visa Anša dzīve un darbi pagāja ar domām, kā palīdzēt Latvijai, Latvijas medicīnai pēc neatkarības atgūšanas. Sirsnība, dzīvesprieks un vēlme palīdzēt bija lietas, ko vienmēr atcerēšos, domājot par Ansi! Paldies Tev!  

Dr. Juris Lazovskis, LĀZA priekšsēdis

Man vien iznāca ar Ansi Muižnieku satikties pāris reizes manu vecāku vasarnīca Saulkrastos. Toreizējos laikos, kad tikko bijām iznākuši no pusgadsimta padomju tumsas režīma, atceros viņu kā inteliģentu, patiesi sirsnīgu un cilvēcīgu latviešu džentlmeni no Kalifornijas. Runājot ar viņu, pagāja vien pāris minūtes, lai šķistu, ka esam pazīstami jau ilgstoši. Rietumnieciska atvērtība, tiešums, spēja uzklausīt un iedziļināties – bija toreiz kaut kas reti sastopams. Viņš bija viens no rietumu latviešu ārstu plejādes, kuri ar visu sirdi atbalstīja medicīnas aprūpes sistēmas pārveidi, un tīri personiski – arī atbalstīja ideju gatavoties Amerikas ārstu eksāmeniem. Viņa ģimene bija dziļi iesaistījusies palīdzībā Latvijai – gan tieši uz vietas – Rīgā, gan no Amerikas, allaž laipni uzņemot  Latvijas ciemiņus.

Dr. Zaiga Alksne-Phillips, LĀZA kasiere

 Cik skumji bija saņemt sēru ziņu. Manās acīs Ansis paliks mūžīgs un nemirstīgs. Liekas, ka vakardien bija Pirmais latviešu ārstu kongress,  kad iepazinos ar vienmēr smaidošo un laipno kolēģi Ansi Muižnieku. Tā arī bija mana pirmā iepazīšanās ar  LĀZA. Anša pozitīvā koleģiālā pieeja, draudzība un vēsturiskie stāsti par LĀZA mērķiem un toreizējo darbību, kas līdz 1989. gadam vairāk bija sazināšanās un sakaru uzturēšana starp latviešu ārstiem un zobārstiem ārpus Latvijas (trimdā), mani aizrāva. Toreiz es  kā  vienīgā sieviete lielā privātā pediatrijas praksē Sietlā, tai pašā laikā trīs mazu bērnu māte, aizņemtības dēļ nevarēju iestāties LĀZA, bet to veicu 90os gados. Tai laikā vairākas reizes sadarbība ar LĀZA mēs satīkamies un izbaudījām laipnību Anša un Ingrīdas Rīgas mājā. Dr. Ansis Muižnieks ir vienmēr bijis jauno ārstu pozitīvais atbalsts un draugs. No visas sirds to darot, Ansis un Ingrīda palīdzēja un atbalstīja Latvijas medicīnu un LĀZA. Tādu dārgakmeņu nav daudz. Paldies Tev, Ansi!

Maija Pozemkovska, RSU Medicīnas vēstures institūta docente 

Šķiet, ka ar Ansi Muižnieku iepazinos 1997. gadā, kad LĀZA grandiozi svinēja 50 gadu jubileju Rīgā. Dažus gadus vēlāk Ansis mani uzrunāja, veidot LĀZA Apkārtrakstu kopā ar viņu, jo biju uzņēmusies vadīt LĀZA biroju Rīgā papildus manam pamatdarbam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Kopš 2001. gada muzejs kļuva par LĀZA pulcēšanās vietu. Sākotnēji ļoti bijos no Apkārtraksta rediģēšanas, jo man šajā jomā nebija nekādas pieredzes, taču tieši Ansis mani uzmundrināja un visādos veidos atbalstīja, solot, ka rakstus un "lielos darbus" darīšot viņš. Es tam noticēju, lai gan patiesībā Ansis aizbildinājās ar to, ka nevarot ilgi sēdēt pie datora un tamlīdzīgi, tāpēc pamazām Apkārtraksta rediģēšana nonāca pilnībā manā pārziņā. Tomēr Anša "stiprais plecs" bija jūtams un sniedza lielu paļāvību. Viņš ļoti rūpējās, lai Apkārtraksta veidošanai LĀZA sarūpētu birojam datoru un skeneri, un, ja nemaldos, tas bija pirmais dators, kas bija tikai manā lietošanā, un tas ilgi kalpoja. Iespējami bieži uzturējām kontaktu, reizēm ciemojos arī Anša mājās Āgenskalnā - gan Baložu ielā, gan Mārtiņa ielā, kur Ansis apmetās pie dēla ģimenes vēlāk. Ziemas mēnešus Ansis pārlaida pie meitas "siltajās zemēs" un parasti atvadoties teica, ka "varbūt tiksimies, ja būšu vēl dzīvs". Diemžēl pēdējos gados mūsu kontakti pārtrūka, taču visai bieži par viņu atcerējos – viņa smaidu, humoru un labestību. Lai gaišs ceļš viņsaulē!

Drukāt

55 minūtes ar LĀZA 24. janvārī par darbu ārpus Latvijas

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Cienītie kolēģi!

“55 Minūtes ar LĀZA” jau trešdien, 24.janvārī, 18:00 pēc Latvijas laika.

Šoreiz turpināsim sarunu par rezidentūru ārzemēs un to, kas pamudināja palikt ārpus Latvijas.

Sarunas pieturpunkti:

1)   kā uzzinājāt par iespējām pēcdiploma apmācībā, kāds bija pieteikšanās process un kritēriji, un vai bija kāds materiāls atbalsts no LV
2)   kā jūs uzņēma vietējie rezidenti, pasniedzēji un vidējais personāls, pacienti, un cik viegli vai grūti bija iejusties profesionālajā vidē
3)   kā gāja sadzīviskajā jomā, pašiem, ģimenēm, vai guvāt labus draugus
4)   kas bija tas galvenais, kas noteica lēmumu neatgriezties Latvijā, un vai tas bija skaidrs jau no paša sākuma
5)   vai ir bijusi vēlēšanās un iespējas sadarboties ar kolēģiem Latvijā formāli vai neformāli
5)   atskatoties uz nodzīvotajiem gadiem, kas ir iegūts, un kas ir varbūt zaudēts, ko varbūt darītu savadāk.

Saruna notiks Zoom formātā, un aicinām pievienoties, lai tad varat aktīvi komentēt un piedalīties.

Zoom saite šeit

Meeting ID: 836 8406 4762
Passcode: 033761

Kā vienmēr šo sarunu varēs vērot tiešraidē caur LĀZA Facebook vietni, kur arī glabāsies tās ieraksts.