Drukāt

Pieminot Latvijas varoņus un savu Tēvzemi

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

Mūžīgā uguns Brāļu kapos11. novembrī pieminam mūsu varoņus, kas cīnījās par Latvijas brīvību. Sveču liesmiņas deg Daugavas krastos, un sveču upes plūst Brāļu kapos. Šoreiz neliels ieskats vēsturē - kā tapa vieta, kur guldīti tautas varoņi. 

Brāļu kapu ansambļa vēsturē.

Brāļu kapu darba autori

Dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks, tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. Skulptūras izkala Pēteris Banders, Nikolajs Maulics, Mārtiņš Šmalcs un citi.

Īsa vēsture

Kad kaujās bija krituši pirmie latviešu strēlnieki, sākās Brāļu kapu izbūves pirmais posms (1915–1923) A. Zeidaka vadībā. Pēc viņa ieceres tika izveidots simetrisks ansambļa plāns (galīgais variants 1922. gadā) ar trīs galvenajām daļām: Pārdomu ceļu, Varoņu terasi un kapu lauku, kas ir saglabāts līdz mūsdienām. Pēc ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma izveidoja Brāļu kapu komiteju (1920), kas nodarbojās ar kritušo karavīru piemiņas iemūžināšanu Rīgā un citviet Latvijā, arī valsts un sabiedrības līdzekļu piesaistīšanu. Komiteja 1921., 1922. un 1923. gadā sarīkoja Brāļu kapu memoriālā ansambļa ieceres konkursus, kuros piedalīties tika uzaicināti mākslinieki un arhitekti.

Otrajā posmā (1923–1936) notika ansambļa plānošana un celtniecība. 1923. gada nogalē Komitejas valde (priekšsēdētājs mācītājs Edgars Bergs) uzaicināja arī K. Zāli, kurš uzņēmās ansambļa kopskata modeļa izgatavošanu un skulptūru darināšanas vadību; ansambļa celtniecību vadīja būvkomisija.

1924. gadā K. Zāle iepazīstināja Komiteju ar savu projektu, kurā bija paredzēts Mātes Latvijas figūru novietot ansambļa vidējā daļā. Projektu vairākkārt papildināja un pārbaudīja, veidojot dabiska lieluma maketus. Nozīmīga bija P. Federa darbība, viņš ierosināja Mātes Latvijas tēlu novietot ansambļa noslēgumā. 1925. gadā tika uzcelta akmens apstrādes darbnīca Gaujas ielā, Rīgā, ar tam laikam modernu akmens zāģēšanas iekārtu. Pirmās atklātās skulptūras bija “Ievainotais (Mirstošais) jātnieks” I, II (1927, 1929, augstums 4 m, platums ~ 6,5 m) apbedījuma lauka malās. 1928. gadā sāka būvēt noslēguma sienu un projektēt ieejas vārtus.

Centrālo grupu – “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” – atklāja 1929. gadā (augstums ar postamentu 22 m), Latvijas novadu heraldiskos tēlus (1,8 m augstums, pamatne 1,2 m) uzstādīja 1931. gadā.

1934. gadā ansamblis galvenajos vilcienos bija pabeigts, tajā bija iekārtots Svētās (Mūžīgās) uguns altāris centrālajā terasē, izbūvētas četras lakonisku formu būves (depozitāriji) un ieejas vārti ar divu sērojošu senlatviešu jātnieku figūrām katrā pusē. Memoriāla kopplatība ir ap 9 ha un kopgarums 457 m.

Brāļu kapu memoriālu oficiāli atklāja 11.11.1936.

Plašāks apraksts un arī foto materiāls https://enciklopedija.lv/skirklis/131532