In memoriam Egils Zālītis

 Kad rudens košās lapas nokritušas, zeme vēsa un gaida sniegu,   kad lietus lāses kā asaras ik dienu rit pār logu stikliem, Gaismas   ceļā devies bērnu ārsts, savulaik LĀZA vicepriekšsēdis Edvards   Egils Zālītis. 25. novembris ir skumja diena ģimenei, skumja   diena  tā ir arī visiem, kas ir Egilu pazinuši.

  Visdziļākā līdzjūtība Dacei Micānei -Zālītei un dēlam Krišjānim.

  Cik klusi tumst...

Cik klusi tumst!
Kā apskauj zemi ēnas -
Kā sāpes sirdi, kura dziestot skumst.
Cik klusi tumst!

Cik īss bij rīts!
Cik diena ātri beidzās!
Krīt saules biķer’s, mulsi izbaudīts.
Cik īss bij rīts -
Tā dzīves prieks un mīla garām steidzas.

Kā lapas trīc,
Paretam krītot pļava!
Krīt dienai vaiņags zelta lapām līdz...

Cik klusi tumst!
Ir karstā kalngalā, ir vēsā gravā
Cik klusi tumst...

/Kārlis Štrāls/