Drukāt

Manai zemei

Autors Uģis Gruntmanis.

Ņujorkas tautas deju kopa JUMIS kopā ar Dr. Ēriku Niedrīti Baltā galdauta svētku virtuālajā gājienā4. maijs 1990. gadā un laiks līdz janvāra barikādēm vienmēr paliks katra mūsu sirdīs. Tautas Frontes aicinājumam uz Tautas manifestāciju krastmalā atsaucās 600 000. 1991. gada 13. janvāris bija kaut kas neaizmirstams un nekad nesajusts! Es biju 4. kursa medicīnas students tad!

Brīvība, 4. maijs mums katram devis tik daudz iespēju, kas savādāk pat nebūtu bijušas iedomājamas, un arī pienākumus. Pienākumu mums katram būt atbildīgam par savu zemi. No sirds iesaku izlasīt mūsu bijušā ārlietu ministra, ārsta un profesora Georga Andrejeva atmiņas „Man dāvātais laiks” par to, kā notika 4. maija balsojums un arī lietas pirms tam.

Brīvība, par ko tik daudzi, līdzīgi kā Artūrs filmā Dvēseļu putenis, karoja, baiļu brīžos, guļot sniegā un dubļos, bumbām krītot visapkārt, pie sevis skaitīdams "Par tēviem un dēliem, kas krituši, par Latviju".  Kā mēs katrs 100 un 30 gadus vēlāk varam to visu viņiem kaut nedaudz atdarīt?

Ar ieklausīšanos, ar patiesumu, ar godīgumu, ar strādīgumu un drosmi saukt lietas īstajos vārdos! Brīvība nav tikai vienas dienas svētki, brīvība ir mūsu darbs katru dienu.

Paldies, Jums visiem sirsnīgs par mūsu visu kopējo darbu Latvijas labā!

Lai mūžam dzīvo Latvija!