Drukāt

LĀZA seminārs par bērnu un pusaudžu psihoterapiju

Autors Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība.

LĀZA ZOOM seminārs LĀB namā 8. 01.2020Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) no 2020. gada uzsāka tālākizglītības projektu, lai rosinātu pieredzes un domu apmaiņu starp nozares speciālistiem un interesentiem par bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Gatavošanās gan sākās drīz pēc LĀZA organizētajām Apaļā galda diskusijām 2018. gadā. Toreiz viena no vērtīgajām atziņām bija, ka nepieciešams turpināt dialogu starp nozares speciālistiem, lai rastu vislabvēlīgāko risinājumu samilzušajām problēmām bērnu un pusaudžu psihiskās veselības laukā. 2019. gada nogalē mazā, bet darbīgā domubiedru grupā (Dagnija Tenne, Karīna Beinerte, Inta Zīle, Kamena Kaidaka, Kaspars Tūters), kuras galvenais runasvīrs bija Kaspars Tūters, tika lemts, ka semināri jāsāk, jo ilgstošā gatavošanās pie laba neved. Pirmais interneta vidē ievadseminārs notika 8.janvāri. ZOOM vidē tikās vairāk nekā 50 psihiatri, psihoterapeiti, mākslu terapeiti, klīniskie psihologi, bērnu psihiatri, rezidenti, studenti un citi speciālisti ar pieredzi darbā ar bērniem un pusaudžiem, kā arī pagaidām ar lielāku interesi un mazāku pieredzi. Mērķis ir pasniegt seminārus plašākai grupai - visiem tiem, kam ir interese par bērnu psihoterapiju, zīdaiņu un bērnu garīgo veselību un attīstību un veidiem, kā un kam pielietot terapiju. Ļoti svarīgi arī runāt par to, kādas profesionālās personas sadarbosies, sastrādāsies šinī nozarē, un to, cik svarīgi ir iesaistīt bērna vecākus terapijas procesā.

Latvijas Ārstu biedrība atvēlēja šim tālākizglītības semināram savas telpas, bet daļa dalībnieku tikās vien interneta vietnē. Dalība seminārā bija bezmaksas, jo šis ir koleģiāls atbalsts nozares speciālistiem kopējas idejas vārdā – lai bērnu un pusaudžu psihiskā veselība būtu labāka.

LĀZA interneta seminārā par bērnu un pusaudžu psihoterapiju paneļa diskusiju vadīja Kaspars Tūters (Kanāda), Dagnija Tenne (Kanāda) un Karīna Beinerte (Anglija). Diskusiju daļu vadīja Inta Zīle (Latvija) un Kamena Kaidaka (Latvija). Gan pirms, gan pēc 8.01. kolēģi varēja aizpildīt anketas interneta vietnē un pastāstīt, ko sagaida no semināriem. Arī pēc semināra bija aptauja ar to, ko un kā ir vērts darīt tālāk.

Kaspars Tūters par semināru mērķi un saturu:

Psihoterapijas lauks ir ļoti plašs, ir dažādas nozares, dažādas pieejas, tomēr svarīgākais ir katram, kas strādā garīgās veselības aprūpes laukā, izprast dziļākā veidā cilvēka dzīves sākuma gadus – zīdaiņa un bērna psihisko attīstību un vajadzības.

Seminārā būs iespēja dalīties ar visu mūsu kopējo pieredzi un profesionālām grūtībām un salīdzināt bērnu psihoterapiju (un tās potenciālu) Latvijā un ārzemēs. Mūsu vēlme ir atbalstīt bērnu psihoterapijas attīstību Latvijā.

Mēs katrs jau loģiski zinām – jo ātrāk sniedz psiholoģisko & psihoterapeitisko palīdzību bērnam, kam ir ievērojamas emocionālās, psiholoģiskās vai uzvedības problēmas, jo efektīvāk mēs varēsim šim indivīdam novērst nākotnes attiecību traucējumus – ar pārējiem, kā arī ar sevi (pašapziņa, pašcieņa, paštēls, pašlepnums). Tas arī ilgākā periodā ietaupīs valsts veselības aprūpei daudz nevajadzīgus izdevumus. Jo ilgāk tie traucējumi „sēž” bērna psihē vai “iekšējā pasaulē” (internal world), jo tie paliek par rigidu bojājošu sistēmu. Te jāsaka, ka „ir efektīvāk mēģināt nogriezt ūdens krānu, nekā sakopt plūdus”

Mūsdienu atzinums psihiatrijas un psiholoģijas laukā ir, ka nevar efektīvi ārstēt psiholoģiskās problēmas, ja neatzīst un neizprot to, ka dzimšanas un bērnības faktori (attiecības zīdainim/bērnam ar māti un ģimeni, droša vide, apkārtējie sociālie apstākļi) tiešā veidā iespaido mūsu garīgo un sabiedrisko funkcionēšanu kā pusaudžiem un pieaugušiem. Ja bērnam uzaugšanas apstākļi nav optimāli, tad var rasties psihiskās attīstības šķēršļi vai aizķeršanās, kas tālāk var radīt personības traucējumus. Tāpēc katram psihiatram, psihologam un psihoterapeitam – pat ja viņa/viņš tikai strādā ar pieaugušiem pacientiem – ir svarīgi izprast šī cilvēka bērnības fāzi un attiecību procesus.

Toronto ir ļoti labi attīstīta bērnu psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija, kā arī zīdaiņu-mātes-vecāku psihoterapija. No jautājumiem, ko esam saņēmuši pirms semināriem, var redzēt, ka Latvijā ir aktīva interese bērnu un ģimenes psihoterapijas laukā.

Ļoti sen studējot medicīnu Toronto, man neinteresēja medicīnas mehāniskā puse – ķirurģija, nefroloģija, radioloģija, bet es vēlējos iesaistīties tādā veselības aprūpes nozarē, kur mans profesionālais kontakts ar cilvēku ved dziļāk nekā muskulo-skeletālā vai orgānu sistēma. Tāpēc, kad beidzu medicīnas studijas, tad pavadīju pāris gadus, strādājot kā ģimenes ārsts (arī tur es sastapos ar daudz psiholoģiskām problēmām, kas slēpās zem fiziskiem simptomiem), un tad specializējos psihiatrijā un pēc tam psihoterapijā un tad psihoanalīzē. Studējot psihiatriju, es redzēju, ka var daudz ko palīdzēt tai lielai sabiedrības grupai, kuriem ir nozīmīga vai augsta līmeņa depresija vai trauksmes līmenis, vai arī personības traucējumi. Psihotropās zāles var samērā ātri atvieglot simptomus, bet lielāko tiesu tos cēloņus, kas izraisa šos simptomus mūsu psihē, tās nemaina. Tāpat ar kognitīvi-beheiviorālo terapiju var samazināt ciešanas uz kādu laiku, bet simptomi atkal atgriežas.

Par bērnu garīgo attīstību, uzvešanās veidiem un ko vecāki un sabiedrība sagaida no viņiem – kaut arī bērnu psihe un emociju plūsma visiem bērniem pamatos līdzīga, tomēr katrā laikmetā un katrā nācijā vai kultūrā, vai politiskā sistēmā ir sava īpatnējā pieeja, kā vislabāk audzināt bērnus. Es daudz ceļoju un man interesē novērot bērnus un viņu autonomo funkcionēšanu savā starpā, ar ģimeni un ar pieaugušiem. Manā pieredzē, piemēram, Francijas bērnu uzvedība ir daudz kontrolētāka un pieklājīgāka salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas bērniem, kuriem ir zemāks disciplīnas līmenis un lielāka visatļautības sajūta.

Kad pirmo reizi atgriezos Latvijā 1989. gadā, satikos ar maniem tuviem brālēniem un māsīcām, kuri uzauga komunistiskās ideoloģijas kontekstā – kur nekad nebija pilna drošības sajūta, atklātība bija bīstama un trūka brīvas izvēles iespējas. Tanī paaudzē tas iespaidoja pamat uzticības attīstību, izraisīja depresiju un aizdomas, apspieda atklātību. Padomju sistēmā augušos dēvēja par „homo sovietikus”. Paldies Dievam, tie laiki ir pagātnē. Bet vēl viens novērojums sakarā ar tautas raksturu, kas nav mainījies caur gadu desmitiem, latviešiem ir grūti sadarboties vienam ar otru. Grupu šķelšanās un sabiedrības sadrupšana ir novērojama politiskā arēnā, tāpat arī profesionālās un akadēmiskās aprindās.

Te arī rodams skaidrojums mūsu semināru idejai – palīdzēt Latvijas galīgi jaunai paaudzei attīstīties un uzaugt veselīgākā veidā. Te bērnu psihoterapija spēlē lielu un svarīgu lomu, lai nepārnestu no vienas paaudzes uz otru mūsu psihopatoloģiju un traumu. Kā jau teicu, ir vieglāk aizgriezt ūdens krānu, nekā saslaucīt ūdeni, kas turpina plūst.

 Esmu bezgala priecīga, ka mēs LĀZA esam saorganizējušies šim semināram, jo šāda veida pasākumi piešķir papildus dzīvību un rosību mūsu jomai Latvijā. Ar prieku dalos savā pieredzē un vēlos uzzināt Latvijas kolēģu pieredzi, jo domapmaiņa var bagātināt mūs visus. 

Karīna Beinerte, LĀZA valdes locekle

Liels prieks un gandarījums par LĀZA iniciatīvu, rosināt zināšanu apmaiņu bērnu psihiskās veselības jomā. Šobrīd, kad Latvijā tiek meklēti uzlabojumi starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, projekts ir lieliska iespēja iesaistīties un pieredzes apmaiņā gūt labāko iespējamo risinājumu ikdienas darbā, katram savā profesionālajā kopetencē.
Lai izdodas!
Semināra klausītāja Gunta Jakovela M.D., psihiatre, sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite, supervizore

 Tuvākie ZOOM semināri par bērnu un pusaudžu psihisko veselību:

  • 25. martā no 18-20.00 "Dažādi psihoterapijas veidi bērnu un pusaudžu psihiskās veselības ambulatorajā aprūpē. Piemērs no Anglijas." Karīnas Beinertes (Anglija) prezentācija 18.00-19.00, domapmaiņa, jautājumi – 19.00-20.00
  • 20. maijā no 18.00-20.00 „Zīdaiņa un bērna garīgā attīstība; kāda veida psihodinamiskās un psihoanalītiskās psihoterapijas metodes tiek pielietotas Kanādā – kādiem pacietiem, cik intensīvi, cik ilgi. Klīniskie piemēri. Lektore Dagnija Tenne (Kanāda) 

Klātienes ZOOM seminārs notiek Latvijas Ārstu biedrības namā Skolas ielā 3, Rīgā.

Reģistrācija interneta vietnē www.lazariga.lv Jaunumi saitē http://ejuz.lv/laza

Paldies psihoterapeitei Intai Zīlei (Latvija) par aktīvu līdzdalību idejas realizēšanā!

Paldies Latvijas ĀRSTU biedrībai par viesmīlību un Denisam Čalovskim par izcilu tehnisko nodrošinājumu