Drukāt

Lai veselā miesā arī gars būtu vesels

Autors Kamena Kaidaka.

Satraucošās ziņas par notikumiem Ainažu bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā gada sākumā LĀZA valdei lika pārdomāt, ko mēs varam darīt, lai bērnu un pusaudžu veselības aprūpe, īpaši jau garīgā veselība, nepaliktu pabērna lomā.

LĀZA diskusija par bērnu psihisko veselību 2018. gada 9. jūlijāLai rastu atbildi, ko darīt, kad un kā, 9. jūlija rītā pie Apaļā galda P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā aicinājām cilvēkus, kam saskare un darbs ar bērniem ir ikdiena. Mēs katrs nācām ar savu pieredzi, savu redzējumu par jomas problēmām un savu vīziju par labu vai labāko to risinājumu. Nācām ar atvērtu sirdi un atvērtām ausīm, lai dzirdētu arī citu viedokli, citu pieredzi. Pie apaļā galda sēdās ģimenes ārsti, bērnu ārsti, psihiatri, psihoterapeiti, audžu ģimeņu galvas, ministriju ļaudis, ģenētiķi, reproduktīvās veselības speciālisti, labdarības organizāciju pārstāvji, politikas veidotāji. Sarunā piedalījās arī Voldemārs Gulēns – ģimenes psihoterapeits no Kanādas, LĀZA valdes locekļi Kaspars Tūters, Zaiga Alksne- Phillips un Uģis Gruntmanis.

Kāda tad veidojās kopaina? Latvijā ir daudz bērnu un pusaudžu, kam profesionāla palīdzība nav savlaicīgi pieejama, trūkst, pat ļoti trūkst, bērnu psihiatru un psihiatrijas māsu, kas sniedz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi, praksē trūkst sadarbības starp veselības aprūpes un sociālajiem dienestiem, ārstniecībā vēl arvien dominējošā ir medikamentozā terapija, kaut nemedikamentozās terapijas efektivitāte jau sen ir pierādīta. Bērnu psihiskās attīstības traucējumi nav savlaicīgi diagnosticēti. Tie ir tikai daži no sarunā atklātajiem ērkšķiem. To, ka galvu smiltīs iebāzt vairs nevar, atzina arī Saeima un gada sākumā Sociālo un darba lietu komisija uzdeva Pārresoru koordinācijas centram sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību. Savus ieteikumus šim ziņojumam sniedza arī LĀZA, pievienojot īsu pavadvēstuli, kuru varat te redzēt. 24. oktobrī Ziņojumu skatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Skatīs un spriedīs, ko vajag, ko nevajag darīt. Kāds būs verdikts, to nav vērts zīlēt, vien gribas cerēt, ka ziņojumā minētais fakts, ka 3% no Latvijas bērniem ir psihiatra uzskaitē, liks aizdomāties par to, kur tad mēs dodamies, kam tad būs laimē diet šai Dieva izredzētajā zemes stūrī?

Kad romiešu dzejnieks un satīriķis Jūlijs Juvenāls Satīrās saka „Jālūdz dievi, lai veselā miesā mums gars būtu vesels”, ir skaidrs, ka autors zina - tas, ka miesa vesela, vēl nenozīmē, ka arī gars tāds ir. Lūgsim dievus, ja vien tas palīdz, bet, negaidot uz dievu līdzdalību, arī paši darīsim to, ko varam, lai vārgie top veselāki un veselie nekļūst slimi. Tāpēc LĀZA 20. novembrī sadarbībā ar laikraksta LAIKS redakciju rīkos nākamo sarunu pie apaļā galda par to, kā mainīt sabiedrības izpratni par psihiskās veselības nozīmi, īpaši bērniem un jauniešiem, kā to nebojāt un atveseļot. Un otra tēma mūsu sarunai - ārpus Latvijas esošo speciālistu reālas atbalsta formas Latvijas kolēģiem, sadarbība - kas, kad, ko cik daudz, par kādiem līdzekļiem var palīdzēt.

Tikai tad, ja sabiedrība nesadalīsies cerīgajos un bezcerīgajos bērnos, tauta var būt vesela. To, ka ir bezcerīgi vecāki, to jau zinām. To, ka prāts mainās līdz ar likteni, to arī zinām. Ko nezinām? - Kurā mirklī no devēja kļūsim par lūdzēju.

P.S. LĀZA 9. jūlija sarunā piedalījās: Voldemārs Gulēns, Elmārs Tērauds, Ija Cimdiņa, Sandra Mihailova, Gunta Jakovela, Ņikita Bezborodovs, Daiga Mūrmane, Liene Bērze, Sandra Cālīte, Juris Cālītis, Ārija Martukāne, Sigita Sniķere, Rudīte Osvalde, Liene Dambiņa, Ineta Būmane, Ainis Dzalbs, Baiba Pētersone, Anita Krastiņa, Renārs Putniņš, Ilva Pildava, Kristīne Saulīte, Madara Sprūdža, Kristīne Zalcmane, Dace Daliņa, Zaiga Alksne- Phillips, Kaspars Tūters, Uģis Gruntmanis. Paldies par jūsu domām un ieteikumiem!

LĀZA vēstule PKC (11.10.2018.)

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) par Ziņojuma projektu par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību..

LĀZA kā starptautiska organizācija, kas vieno pasaules valstu ārstus, izsaka savu atzinību, ka Latvijas valsts vadītāji ir saredzējuši bērnu un īpaši bērnu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem veselības aprūpi kā nopietnu un steidzami risināmu problēmu. Kopumā LĀZA atbalsta ziņojumā izvirzīto problēmu risinājumus, tajā ir daudz ļoti labi ieteikumi. Savus komentārus un ieteikumus pievienojam gan ziņojuma pamattekstā, gan 2.pielikumā.

Būtiskākie jautājumi:

  1. Medicīniskā personāla trūkums BPP, īpaši bērnu psihiatru un specializētu medicīnas māsu trūkums, ir primāri risināms jautājums. LĀZA atbalsta ziņojumā paredzēto risinājumu – bērnu psihiatrs kā pamatspecialitāte. Tas atbilst arī ES un citu attīstītu valstu praksei. Plāns par Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu (Dienests) izveidi ir apsveicams, bet milzīga problēma ir pašlaik pieejamie cilvēkresursi, pie kā attīstības steidzami jāstrādā. Pašlaik nav, kas strādātu šajos dienestos. Piemēram, uzlabojot agrīnu problēmu atpazīšanu ģimenes ārstu un pedagogu vidū, pieaugs nosūtījumi gan pie bērnu, gan pieaugušo psihiatra Tādēļ kritisks ir bērnu un pieaugušo ambulatorās psihiatrijas attīstīšana, lai šo pieaugušo pieprasījumu var apkalpot. Attīstot izglītības psihologu pieejamību, daudzas problēmas tiks atklātas agrīni, pirms psihiatra nepieciešamības.
  2. Izglītošanai, īpaši bērnu un jauniešu, ir liela nozīme. Bez stigmatizācijas, bez bailēm no neērtajām tēmām ir jārunā ar visiem. Sabiedrības un valsts vadītāju izpratnei par psihiskās veselības nozīmi un problēmas ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas sabiedrības attīstības potenciālu ir nepārvērtējama loma. To, ko nesapratīsim šodien, to izlabot nevarēs rīt. Garīgi nevesela sabiedrība nevar pašatveseļoties. Jautājums ir – kurā mirklī svaru kausi nosvērsies.
  3. Nemedikamentozo terapiju ambulatora un stacionāra pieejamība – tāda ir progresīvā pasaules tendence. Kanādā, Somijā u.c. veselības aprūpētāji atzīst, ka ir loģiskāk iesaistīties pašā sākumā mātes- zīdaiņa attiecībās/mijiedarbībā lai bērns (abu vecāku vadībā) attīstās optimāli, nekā gaidīt, kad sāk rasties problēmas, kas strauji pieaug ar laiku.
  4. BPP nozarei ir nepietiekams finansējums – algās, infrastruktūras nodrošināšanai, komandas izveidei. Ziņojumā paredzētais BPP algas palielinājums par 15% situāciju ar cilvēkresursiem nerisinās.
  5. Būtiska ir pediatru loma visos procesos, kas minēti ziņojumā. Diemžēl pediatra prakse kā pakalpojumu sniedzējs ziņojumā neparādās.
  6. Nepieciešama ne tikai klīnisko un veselības psihologu piesaiste, bet arī funkcionālo speciālistu piesaiste, jo logopēds, mākslas terapeits, ergoterapeits, fizioterapeits u.c. nodrošina tās nemedikamentozās terapijas metodes, kuras šobrīd pasaulē atzītas par rezultatīvām, un kuras kā atbalstāmas minētas ziņojumā. Jautājumu izstrādē jāpiesaista arī funkcionālo speciālistu profesionālās organizācijas.
  7. Ziņojuma pielikumā ir vairākviet minētas apmācības un vadlīnijas. Lietderīgi šajā ziņā ir izmantot labo citu valstu pieredzi, kur šādas vadlīnijas, algoritmi un programmas jau ir. Interneta laikmetā ir vajadzīgi mācību materiāli un vadlīnijas e vidē -interaktīvas programmas ar iespēju tās papildināt, pievienot videomateriālus u.c. Video kursu organizēšana Latvijas apstākļiem būtu izcils risinājums pie ierobežotiem līdzekļiem un cilvēk resursiem. Online kurss+ noslēdzošās nodarbības klātienē (vai video konferencē) būtu visefektīvāk, lai ir iespēja pajautāt jautājumus un apspriest konkrētus gadījumus, kas kārtīgi palīdzētu izprastu tēmu par bērnu garīgo veselību. Te iespējama arī starpvalstu pieredzes apmaiņa un sadarbība.